Latvijas auto tirgus analīze

7. Izdarīt secinājumus un izstrādāt priekšlikumus jaunu automobiļu tirgus attīstībai Latvijā.

Tā kā vienu un to pašu produktu var pirkt dažādi cilvēki vai organizācijas un izmantot to dažādiem mērķiem, tad var izdalīt divus galvenos tirgus veidus:

Patēriņa tirgu var definēt kā tirgu, kura esošie un potenciālie tirgus dalībnieki ir atsevišķi indivīdi, ģimenes (mājsaimniecības), kas pērk preces un pakalpojumus personisko vajadzību apmierināšanai.[6,13]

Patēriņa tirgum ir raksturīgi specifiski pārdošanas nosacījumi un organizācija, savi īpaši konkurences un cenu veidošanas nosacījumi. Preces pie patērētājiem novada starpnieki – vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumi. Mazumtirdzniecības tīklā preces tiek tieši pārdotas patērētājiem. Pakalpojumu tirgū tiek realizēti pakalpojumi, kam ir preces ekonomiskā forma.[4,11]

Izmantotāju tirgu var definēt kā tirgu, kura esošie un potenciālie tirgus dalībnieki ir organizācijas un indivīdi, kas pērk preces un pakalpojumus galvenokārt tālākai izmantošanai, tas ir, citu preču vai pakalpojumu ražošanai un/vai pārdošanai, ar mērķi gūt peļņu.

1.Industriālais jeb ražotāju tirgus – šā tirgus dalībnieki ir uzņēmumi, organizācijas, kas preces un pakalpojumus pērk ražošanas procesam (citu preču un pakalpojumu ražošanai).

3.Valsts institūciju tirgus – preces un pakalpojumus pērk valsts organizācijas (komunālie dienesti, skolas, bērnudārzi), lai ražotu citas preces un pakalpojumus vai patērētu tās, nodrošinot savu darbību.[6,13]

Tā kā automobilis ir specifiska prece, tad nākamajā apakšnodaļā autors apskatīs tirgus tipus, jeb konkurences situācijas, lai noskaidrotu, kāds tirgus tips ir attiecināms uz Latvijas jaunu automobiļu tirgu.

Tā kā katra firma tirgus ekonomikas apstākļos sastopas ar konkurenci, ir jānoskaidro vide, tas ir, tirgus tips, kurā firma darbojās.

Pilnīgās konkurences jeb tīrās konkurences tirgū ir daudz pārdevēju un pircēju vienveidīgai produkcijai. Šeit neviena firma nevar ietekmēt stāvokli tirgū, jo tās daļa ir salīdzinoši niecīga. Līdz ar to pārdevējiem nekādi nav iespējams paaugstināt cenu virs tā līmeņa, kas ir izveidojies dotās preces koppiedāvājuma un koppieprasījuma rezultātā. Šīs tirgus struktūras īpatnība ir tā, ka pircēji ir pilnīgi pārdevēju izvēlē. Firmas var arī brīvi, bez speciālu šķēršļu pārvarēšanas, iekļauties konkrētā tirgū, brīvi saņemt visu nepieciešamo tirgus informāciju.

Pilnīgā konkurence visumā ir abstrakts modelis, kas raksturo tirgus struktūras pamatprincipus, praktiski šī konkurences forma izpaužas vienveidīgo preču biržās, kur tiek tirgota nafta, labība, kafija, atsevišķu veidu metāli, vērtspapīri un valūta. Sākotnējo ražotāju pārdevēju skaits parasti sniedzas daudzos tūkstošos.[4,80]

Šāda veida konkurence rodas tirgū, kur ir liels skaits pārdevēju, kas piedāvā līdzīgas, bet ne identiskas preces. Monopolistiskās konkurences īpatnības ir tādas, ka apakšnozarē var darboties daudz uzņēmumu un nav šķēršļu jaunu uzņēmumu dibināšanai. Iedarbīgs konkurences ierocis ir produkcijas atšķirīgās īpašības. Liela nozīme pieprasījuma palielināšanai ir mārketinga aktivitātēm. Lai preces atšķirtos ne tikai ar cenu, pārdevēji cenšas dažādās preces pārdot dažādos tirgus segmentos, piešķirt tām produkta marku, plaši lietot reklāmu, kā arī nemitīgi uzlabot savu preču kvalitāti, paplašināt sortimentu un pielietot citus mārketinga līdzekļus. Pircējs lemj kādu cenu ir vērts maksāt par dotās preces individuālajām īpašībām. Pircēja izvēli var noteikt arī pārdevēja atrašanās vieta (teritoriālā diferenciācija), pakalpojumi, kas ir saistīti ar pirkumu gan pirkšanas brīdī, gan nopirktās preces lietošanas procesā, gan arī tirdzniecības uzņēmuma prestižs. Daudzu preču pieprasījuma apjoms ir saistīts ar modi, pircēju pievilināšanas spēks ir arī plaši pazīstamas firmu markas, piemēram – Volvo, kas vien liecina par augstu kvalitāti un drošumu. Reāla ir situācija, kad konkrētas preces augstāka cena nevis atbaida, bet piesaista pircēju, ja precei ir pievilcīgas unikālas individuālās īpašības.[4,87; 8,382]