Latvijas baltu izcelsme

Jau ar 1500. 400.g.p.m.ē. bronzas laikmetā arheoloģiskajos izrakumos atrada interesantu pierādījumu tam, ka te ir kāds bijis. Kā parāda arheoloģiskie izrakumi senbalti ir apdzīvojuši lielu teritoriju, kura stiepjas no Vislas un Pripetes upēm līdz Maskavai un Okai. Latviešu valoda ir stipri modernizējusies, un to ir ietekmējušas ģermāņu un somugru valodas, taču tā nav pazaudējusi savas baltu valodas īpatnības.

Balti ir jauns apzīmējums, kuru sāka lietot tikai 1845.gadā. Baltija bija aizguvums no Brēmenes Ādama nosaukuma Baltijas jūrai Mare Baltisum. Tikai pēc pirmā pasaules kara igauņus, latviešus un lietuviešus sāk saukt kopīgā vārdā par baltiešiem līdzās baltvāciešiem. Lingvistiski tikai latviešus un lietuviešus var saukt par baltiešiem.

Iespējams, ka tas bija saistīts ar pieaugušiem tirdzniecības sakariem ar Romas impēriju un vācu ciltīm. Vietējā kultūra saņēma daudzus jaunus impulsus ieročus, darbarīkus sāka kalt mo dzelzs. Dzelzi ieguva no vietējās purva rūdas vai ieveda. Arheoloģiskajos izrakumos dzelzs un vara izstādājumi tika atrasti tanīs vietās, kur ieguva dzintaru. Antīkajā vēsturē dzintars bija pieprasīta prece. Balti bija arī importa preču starpnieki somugru ciltīm ziemeļos.

Dzelzs laikmeta arheoloģiskajā materiālā var skaidri izšķirt latviešu ciltis latviešu apgabalā. Pirmās izsmeļošās rakstu liecības nāk no krievu hronikām un 13.gs. garīdznieka Indriķa hronikas.

Mūsdienās gar Latvijas un Lietuvas robežām ir dzīvojuši kurši

Uz austrumiem no kuršu apdzīvotajiem novadiem, tagadējās Latvijas vidusdaļā ir dzīvojuši zemgaļi.