Latvijas banku sistēma: divpakāpju modelis un attīstība

1998.gada pirmajos divos ceturkšņos turpinājās iepriekšējā gada, banku uzplaukuma perioda, tendences – auga aktīvi, summārais kapitāls, bija nodrošināta pietiekama banku sistēmas likviditāte. Tomēr Krievijas krīze gada otrajā pusē atkal aktualizēja jautājumu par banku stabilitāti. Šī kursa darba mērķis ir izpētīt banku darbību, novērtējot to stabilitāti un uzticamību.

Banku darbība atšķiras no vairuma citu nozaru, jo banku izdzīvošana ir ļoti atkarīga no to klientu uzticības tām. Uzticība ir nepieciešama, lai piesaistītu no klientiem līdzekļus, par kuriem tiek maksāti procenti un kuri tiek aizdoti citiem klientiem uz augstākiem procentiem. Bankas ir katras valsts ekonomikas centrā, jo tās novirza naudu no piegādātājiem uz investoriem vai uzņēmējiem, kas ražo preces un pakalpojumus un rada darbavietas. Ja banku sarežģījumu dēļ cilvēki glabātu savus ietaupījumus ārpus finansu sistēmas, tas nodarītu ievērojamus zaudējumus visai valsts ekonomikai un kaitētu sabiedrības labklājības izaugsmei. Tāpēc ir jābūt uzticamai un efektīvai banku darbības regulēšanas sistēmai, lai iespējami samazinātu problēmu varbūtību un tādējādi saglabātu sabiedrības uzticību.

Latvijas Republikas bankas darbības laiks skaitāms no 1922.gada 7.septembra, kad Satversmes sapulce pieņēma likumu par Latvijas Republikas dibināšanu. Tai tika piešķirtas emisijas tiesības. Latvijas banka veica arī komercdarbību, pieņemot noguldījumus un finansējot, kreditējot valsts un privātos uzņēmumus, iestādes, pilsoņus. Banku vadīja padome un valde. Par pirmo padomes priekšsēdētāju tika iecelts finansu ministrs Ringolds Kalnings.

1988.gadā sākās banku sistēmas reorganizācija. 1990.gada 2.martā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma likumu “Par bankām” un lēmumu “Par Latvijas Banku”, kurš noteica, ka Latvijas PSR tiek atjaunota Latvijas banka – patstāvīga valsts banka, naudas emisijas centrs, banku banka attiecībā pret komercbankām, valsts budžeta kases izpildes organizatore un ekonomikas regulētāja ar monetārās politikas instrumentiem. Taču tikai ar Augstākās Padomes 1991.gada 3.septembra lēmumu “Par Latvijas Republikas teritorijā esošo banku iestāžu reorganizāciju” pārņemot savā īpašumā un struktūrā bijušās PSRS valsts bankas Latvijas Republikānisko banku un citas valsts kredītiestādes, Latvijas Banka kļuva par centrālo un emisijas banku. Par Latvijas Bankas prezidentu tajā pašā dienā ievēlēja Latvijas Republikas Augstākās Padomes Ekonomikas komisijas Banku un finansu apakškomisijas vadītāju Eināru Repši. Pēc 1995.gada banku krīzes Latvijas Banka izveidoja stingrāku banku uzraudzības mehānismu.

1995.gada oktobrī Unibanka tika reģistrēta kā privāta akciju sabiedrība. Puse akciju piederēja privātajam kapitālam, puse – valstij.

No 1996.gada janvāra Unibankas akcijas sāka kotēt Rīgas Fondu biržas oficiālajā sarakstā; tajā pat gadā par bankas akciju īpašniekiem kļūst Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka un Swedfund International AB.

Unibankas GDR ir pirmie kāda Latvijas uzņēmuma vērtspapīri, kas tiek izplatīti starptautiskajos tirgos, un Unibanka ir pirmais uzņēmums Latvijā un visā Baltijā, kura akcijas – GDR kotē Londonas biržā. Kotēšana “SEAQ International “ un PORTAL sistēmās pašlaik notiek Londonas un Berlīnes vērtspapīru biržās.