Latvijas banku sistēmas attīstība un finanšu tirgus pārskats

1998.gada pirmajos divos ceturkšņos turpinājās iepriekšējā gada, banku uzplaukuma perioda, tendences – auga aktīvi, summārais kapitāls, bija nodrošināta pietiekama banku sistēmas likviditāte. Tomēr Krievijas krīze gada otrajā pusē atkal aktualizēja jautājumu par banku stabilitāti. Šī kursa darba mērķis ir izpētīt banku darbību, novērtējot to stabilitāti un uzticamību.

Banku darbība atšķiras no vairuma citu nozaru, jo banku izdzīvošana ir ļoti atkarīga no to klientu uzticības tām. Uzticība ir nepieciešama, lai piesaistītu no klientiem līdzekļus, par kuriem tiek maksāti procenti un kuri tiek aizdoti citiem klientiem uz augstākiem procentiem. Bankas ir katras valsts ekonomikas centrā, jo tās novirza naudu no piegādātājiem uz investoriem vai uzņēmējiem, kas ražo preces un pakalpojumus un rada darbavietas. Ja banku sarežģījumu dēļ cilvēki glabātu savus ietaupījumus ārpus finansu sistēmas, tas nodarītu ievērojamus zaudējumus visai valsts ekonomikai un kaitētu sabiedrības labklājības izaugsmei. Tāpēc ir jābūt uzticamai un efektīvai banku darbības regulēšanas sistēmai, lai iespējami samazinātu problēmu varbūtību un tādējādi saglabātu sabiedrības uzticību.

Latvijas Republikas bankas darbības laiks skaitāms no 1922.gada 7.septembra, kad Satversmes sapulce pieņēma likumu par Latvijas Republikas dibināšanu. Tai tika piešķirtas emisijas tiesības. Latvijas banka veica arī komercdarbību, pieņemot noguldījumus un finansējot, kreditējot valsts un privātos uzņēmumus, iestādes, pilsoņus. Banku vadīja padome un valde. Par pirmo padomes priekšsēdētāju tika iecelts finansu ministrs Ringolds Kalnings.

1940.gada 17.jūnijā Latviju okupēja Sarkanā Armija un 5.augustā Latvija tika inkorporēta PSRS. Latvijā pakāpeniski tika ieviesta PSRS naudas sistēma. Pēc Vācijas karaspēka ienākšanas Rīgā Latvijas Banka atsāka darbību, taču naudas emisijas tiesības tā neatguva. Pēc Otrā pasaules kara Latvija atkal nonāca PSRS finanšu sistēmā.

1988.gadā sākās banku sistēmas reorganizācija. 1990.gada 2.martā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma likumu “Par bankām” un lēmumu “Par Latvijas Banku”, kurš noteica, ka Latvijas PSR tiek atjaunota Latvijas banka – patstāvīga valsts banka, naudas emisijas centrs, banku banka attiecībā pret komercbankām, valsts budžeta kases izpildes organizatore un ekonomikas regulētāja ar monetārās politikas instrumentiem. Taču tikai ar Augstākās Padomes 1991.gada 3.septembra lēmumu “Par Latvijas Republikas teritorijā esošo banku iestāžu reorganizāciju” pārņemot savā īpašumā un struktūrā bijušās PSRS valsts bankas Latvijas Republikānisko banku un citas valsts kredītiestādes, Latvijas Banka kļuva par centrālo un emisijas banku. Par Latvijas Bankas prezidentu tajā pašā dienā ievēlēja Latvijas Republikas Augstākās Padomes Ekonomikas komisijas Banku un finansu apakškomisijas vadītāju Eināru Repši. Pēc 1995.gada banku krīzes Latvijas Banka izveidoja stingrāku banku uzraudzības mehānismu.

Latvijas Unibankas zaudējumi 1998.gadā bija 15 miljoni latu, taču bankai saglabājas spēcīga kapitāla bāze – 39 miljoni latu, kas ir labākais banku drošību raksturojošais rādītājs. Patlaban banka ir tik sakārtota un tik stabila kā nekad. To apliecina bankas audits, kurš ir bez piezīmēm un norādījumiem, kādus saņēmušas citas bankas, proti, ka Krievijas situācijas pasliktināšanās gadījumā var mainīties bankas finansiālā situācija. Auditu ir veica starptautiskās auditorfirmas Arthur Andersen Londonas birojs.

Bankas stabilitāti apliecina arī tas , ka Zviedrijas banka “Skandinavinska Enskilda Banken” (SEB) ir palielinājusi savu līdzdalību Unibankas pamatkapitālā līdz 44,3%, nopērkot visas Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai (ERAB) piederošās Unibankas akcijas. SEB iegādājās 5 713 553 Unibankas akcijas maksājot 1,36 latus par akciju. Kopumā SEB ir ieguldījusi Unibankas pamatkapitālā 22 miljonus latu, apmēram 10 miljoni latu ieguldīti subordinētajā kapitālā. Ja ņem vērā subordinēto kapitālu, banku un apdrošināšanas grupa SEB ir ieguvusi kontroli Unibankā – tai pieder 53,6% kapitāla. ERAB jau iegādājoties Unibankas akcijas, paudusi apņēmību kļūt par vidēja termiņa finansu investoru un tās mērķis bija sekmēt stratēģiskā partnera piesaisti un labu uzņēmuma vadīšanas praksi. Iesaistoties SEB struktūrās, Unibankai paveras jaunas iespējas tehnoloģijas uzlabošanā, jaunu produktu attīstībā, ilgtermiņa resursu piesaistē un sadarbībā klientu apkalpošanā. Nākamie lielākie akciju turētāji ir “The Bank of New York”, “Swedfund”, “Pareksa banka”, PA, “Bank of Bermunda Guernsey”, “Duc de Leman” un “Hansabank – Latvija”.