Latvijas derīgie izrakteņi
Ieguves rūpniecība Latvijā.
kā arī no Somu jūras līča Igaunijas piekrastes atnestie silura kaļķakmeņi.
Vietējiem iežiem pieskaitāmi kaļķakmeņi, avotkaļķi, dolomīti, merģeļainie dolomīti, ģipši, māli, smilšakmeņi un citi minerāli.
Pavisam Latvijā ir sastopami sekojoši derīgie izrakteņi :
Granīts ir kristālisks iezis, kas sastāv no laukšpatiem (40% – 50%), kvarca (25% – 30%), krāsainiem minerāliem (līdz 15%). Granīts ir sarkans, sarkanpelēks. Granīts ir pilnkristālisks.
Māla galvenās sastāvdaļas uz visas zemeslodes ir vienādas, bet piemaisījumi paārveido gan tā krāsu, gan īpašības. Tādēļ arī māla izlietošana ir tik dažāda. Pēc krāsas izšķir : baltus, pelēkus, dzeltenus, sarkanus, brūnus, zaļus un melnus mālus. Māla krāsa, atskaitot melno, atkarīga no dzelzs oksīdu piemaisījumiem. Tiakai melno krāsu dod organiski jeb oglekļa savienojumi.
2) Dienvidrietumu Kurzemē, Nīgrandas, Nīkrāces, Rudbāržu apkārtnē, Dzeldas un Šķērveles upju baseinā,
3) Ropažu – Valmieras rajonā gar dzelzceļu, sevišķi Bālē,
1) dolomītu ar 0 – 5% māla un
Saldūdens kaļķi noder celtniecībai, rūpniecībai un lauksaimniecībai. Pēc izcelšanās lielākā daļa Latvijas kārtaino iežu ir ūdens baseinu nogulumi. Saldūdens kaļķi ir visajunākie ieži, jo to rašanās novērojama vēl šodien. Atkarībā no atrašanās vietas izšķir – purva, pļavu, ezeru un avotu kaļķus.
Ģipšakmens iegulumu josla sākas no Gaiļu muižas un Apriķiem pie Tebras upes, tālāk stiepjas uz Ēķupi un Kastiķiem augšpus Kuldīgas, tad uz Veģiem augšpus Rendas, Zenteni, Līves muižu pie Ikšķiles un izplatās starp Slampi, Kaugurciemu un sloku.
Svarīgākās atrdnes Vidzemē ir Salaspils – Stopiņu rajonā, Mazsauriešos un Palsmanes Vizlās, Smārdē, Kuldīgā, Tebrā, Skaistkalnē.
2. Latvijas statistikas ikmēneša biļetens, Rīga, LR centrālās statistikas pārvaldes poligrāfijas daļa 1999.g. – 140 lpp.
