Latvijas dibināšanās

Īss tā laika raksturojums. 1917.g. 1919.g. bija tā saucamie Juku laiki. Valdības nāca un gāja. Brīžiem valdīja vairākas valdības, jo nebija paspējušas nomainīt viena otru. Piemēram, pie vara tikko bija tikusi Latvijas pagaidu valdība, bet padomju valdība arī skaitījās valsts likumu noteicēja. Bieži vien viņu viedokļi nesaskanēja. Ilgas pēc brīvas Latvijas sevišķi spilgti izpauda toreizējie dzejnieki skaistos dzejas simbolos. Auseklis dziedāja par gaisma pili, kas kādreiz nogrimusi, tomēr atkal reiz celšoties. Pumpurs savas ilgas pēc brīvas Latvijas izteica Imantas tēlā, kas neesot viss miris, bet tikai atdusies, tomēr reiz atkal no miega modīšoties un celšoties. Pamatus neatkarīgai Latvijai ir likuši: Valdemārs ar saviem cīņu biedriem, Kronvalda Atis, Maters, un daudzie latviešu biedrību darbinieki.

Tautas atmodas laikmeta atdalīšanos no Krievijas un savas patstāvīgās valsts nodibināšanās likās pilnīgi neiespējama lieta. Toreiz varēja runāt tikai par pašvaldību jau pastāvošos pārvaldes apgabalos, t.i., guberņā un apriņķos. Pēc tādas pašvaldības tad arī visu laiku latviešu sabiedriskie darbinieki centās. Bet tas viņiem neizdevās.

1918.gada 17. novembrī plkst. 22.00 slepena sanāksme Rīgas Latviešu Amatnieku Biedrības telpas 8 (Krājaizdevu kases telpas) latviešu politisko partiju un 1 Latgales pārstāvis, Marģeram Skujniekam prezidējot vienojās par jaunu, politiska orgāna – Latvijas tautas Padomes – izveidošanu, politisko platformu un pagaidu prezidiju, kā arī pagaidu valdību. Vienojās, ka tautas padome, kurai būs suverena vara līdz Latvijas Satversmes Sapulces sanākšanai, piedalīsies politiskas partijas, nacionālas minoritātes un novadi, kuros vēl politisko partiju (Kurzeme un Latgale) .

Par Latvijas pagaidu valdības ministru vienprātīgi izvēlēja Kārli Ulmani, Tautas Padomes priekšsēdi – Jāni Čaksti un viņa biedriem – M. Skujnieku un G. Zemgalu

Sākot jau no plkst. 15.00 ļaudis bija sākuši pulcēties. Proklamēšanas akts sākās plkst. 16.30. (kaut gan sākums bija nolikts 16.

Paziņojumu visi noklausās kājās stāvot. Pirmo reizi, ka Latvijas valsts himna atskan: ’’Dievs Svētī Latviju!’’.