Latvijas ekonomika 21 gs priekšvakarā

Pirms daudziem gadiem Mārgareta Tečere un citi neoliberāļi paziņoja, ka tirgus ekonomika guvusi pārliecinošu uzvaru cīņā pret kolektīvisma jēdzienu. Kā neveiksmīgi izteicās Tečeres kundze: “Sabiedrība kā tāda nemaz nepastāv”. Taču pat tiem britu konservatīvajiem, kuri atbalstīja Tečeres kundzi, kļuva acīm redzams, ka neoliberāļi pilnīgi aizmirsuši par tirgus atkarību no citām, ar tirgiem nesaistītām institūcijām. Tas atkarīgs arī no ģimenes un kopienām, kurās veidojas uzticēšanās un cilvēciskais kapitāls. Kā apstiprina aizvien lielākais darbu skaits mūsdienu ekonomikas jomā, ja tirgus ekonomika gatavojas gūt panākumus, investīcijas sabiedriskajā kapitālā ir tikpat svarīgas, cik kapitālieguldījumi vērtspapīros.

Latvijā brīvā tirgus ekonomika sāka ienākt tikai pēc brīvības atjaunošanas, jo pirms tam veikalos varēja nopirkt tikai Krievijas vai pašu ražotās preces, kuru cenas nevarēja mainīt, jo tās jau tika noteiktas rūpnīcā. Netika atļauts ievest ārvalstu preces. To drīkstēja darīt tikai tad, ja šī valsts atradās bijušajā Padomju Savienības teritorijā.

Patreiz viss ir mainījies. Mēs drīkstam preces ievest, izvest, pārdot par sev izdevīgām cenām un tamlīdzīgi. Protams, pastāv daži ierobežojumi, kuri ir jāievēro.

Ja runājam par pārmaiņām, tad jāatzīst, ka šogad attiecībā uz iekšzemes kopproduktu arī ir notikušas dažas izmaiņas.

Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati par iekšzemes kopprodukta kritumu šā gada pirmajā pusgadā 2% apmērā bija negaidīti gan finansu ekspertiem, gan arī pašiem statistiķiem – visi atzīst, ka cerēja uz labākiem rezultātiem. Tomēr starp trim Baltijas valstīm šā gada pirmajā ceturksnī vismazākais iekšzemes kopprodukta kritums bija tieši Latvijā. Finanšu eksperti šogad Latvijā tomēr prognozē nelielu iekšzemes kopprodukta pieaugumu.

Unibankas resursu pārvaldes fondu tirgus analīzes nodaļas vadītājs Andris Vilks uzskata, ka labvēlīga scenārija gadījumā, tas ir, atgūstoties apstrādes rūpniecībai, nesamazinoties naftas tranzītam un ostu apgrozījumam, palielinoties finansu starpniecības apjomiem, pieaugums varētu būt aptuveni 1%.

Uzklausot šo un vēl citu nozaru speciālistus var secināt, ka iekšzemes kopprodukta izmaiņas varētu būt tikai nedaudz virs nulles.

Protams, ka nekāda iekšzemes kopprodukta vispār nebūtu, ja valstī nedarbotos dažādi uzņēmumi un firmas. Šoreiz mēģināšu analizēt divu valsts uzņēmumu darbību, ap kuriem pašlaik tiek vērptas dažādas intrigas un bieži vien celta neslava. Šie uzņēmumi ir Lattelekom un Latvijas dzelzceļš.

Uzņēmuma Lattelekom peļņa pirmajā pusgadā bijusi 10,2 miljoni latu, bet kopējie ieņēmumi – apgrozījums pārsniedzis 61,8 miljonus latu. Lai arī šie finansu rādītāji esot mazāki, nekā iepriekš ticis prognozēts, kopš pērnā gada rudens vērojamās Latvijas ekonomikas lejupslīdes apstākļos tie esot vērtējami kā apmierinoši. Gada kopumā “Lattelekom” plānojot sasniegt 120 miljonu latu apgrozījumu un aptuveni 20 – 21 miljona latu peļņu, kas būtu 1998. gada līmenī, presei teica “Lattelekom” izpilddirektors Juhani Vienola.

Vairāk nekā 62,8% Lattelekom kopējā apgrozījuma gada pirmajā pusē veidojuši ieņēmumi no iekšzemes telefonsarunām, kas ir vairāk nekā pērn, kad tie bija 58,9% “Lattelekom” kopējā apgrozījuma. Kompānijas vadība lēš, ka jūnijā veiktais telefontarifu palielinājums būtiski nav ietekmējis pusgada rādītājus un kopumā tarifu maiņas dēļ ieņēmumi pieauguši aptuveni par 3%.