Latvijas ekonomikas attīstība!

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2006.gada decembrī, salīdzinot ar novembri, pieauga par 0,3%.

Janvārī sagaidāms inflācijas pieauguma palielinājums, ko galvenokārt noteiks elektroenerģijas tarifu pieaugums par aptuveni 6,2% 11,2%, akcīzes nodokļa pieaugums benzīnam par aptuveni 3,6%, dīzeļdegvielai 2,8%, pasažieru sliežu transporta pakalpojumu cenu pieaugums aptuveni par 20%, īres griestu atcelšana, augļu un dārzeņu cenu kāpums.

Tiek prognozēts, ka janvārī patēriņa cenas pieaugums būs 1,0%.

Patēriņa cenu pārmaiņas, procentos pret iepriekšējo periodu un iepriekšējā gada attiecīgo periodu

Ņemot vērā reģionu nevienmērīgo sociāli ekonomisko attīstību, joprojām bija vērojamas būtiskas atšķirības starp reģioniem. Tā, piemēram, 2005.gadā iedzīvotāju 15 64 gadu vecuma grupā nodarbinātības līmenis Rīgas reģionā bija 69,2%, kamēr Zemgales reģionā – 61,1% un Latgales reģionā –53%. Tas lielā mērā ir skaidrojams ar nepietiekami attīstīto infrastruktūru reģionos, kas kavē uzņēmējdarbības aktivitāšu attīstību, kā arī darbaspēka prasmju un iemaņu neatbilstību tirgus ekonomikas prasībām (CSP dati).

Tāpat bija novērojamas ievērojamas atšķirības nodarbinātības līmeņos starp iedzīvotājiem ar dažādu izglītības līmeni. Nodarbinātības līmenis iedzīvotājiem ar augstāko izglītību 2005.gadā Rīgas reģionā bija 84,8%, kamēr iedzīvotājiem ar pamata izglītību tas svārstījās robežās no 40,3% Pierīgas reģionā līdz 24,1% Latgales reģionā. Kopumā 2005.gadā 23,2% no nodarbinātajiem vecuma grupā 15 64 gadi bija ar augstāko izglītību, 37,8% ar arodizglītību vai vidējo profesionālo izglītību, 26,1% ar vispārējo vidējo izglītību un 12,9% ar pamatizglītību vai zemāku (CSP dati).

Lai nodrošinātu savu konkurētspēju darba tirgū, arvien nozīmīgāka loma tiek piešķirta mūžizglītībai – izglītībai mūža garumā, taču 2005.gadā tikai 7,6% iedzīvotāju vecuma grupā no 25 64 gadiem bija iesaistījušies izglītības un apmācības aktivitātēs, 2004.gadā šis rādītājs vēl bija 9,1% (Eurostat dati).

Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis 2004.gadā (līdzdalība darba tirgū) 15 64 gadu vecuma grupā pieauga līdz 69,6% bet 2005.gadā tas bija 69,5%. Sieviešu ekonomiskās aktivitātes līmenis 2005.gadā sasniedza 65% (2003.gadā – 64,7%), bet vīriešu 74,3% (2003.gadā – 74%). Jauniešu 15 24 gadu vecuma grupā līdzdalība darba tirgū bija zema, kas skaidrojams ar viņu iesaistīšanos izglītības sistēmā, lai iegūtu vidējo un augstāko izglītību.