Latvijas ekonomikas izaugsmes viens no nosacījumiem: brīvā darbaspēka resursu izmantošana

Šobrīd Latvijā esošā tendence parāda, ka bezdarbnieku rindās ir cilvēki, kuru zināšanas un iemaņas neatbilst tirgus prasībām. Vairāk kā 20 procenti no esošajiem bezdarbniekiem ir jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem, bet otra lielākā grupa ir ilgstošie bezdarbnieki. Taču mūsdienu pasaulē iedzīvotāju attīstība un labklājība ir aizvien vairāk atkarīga no zināšanām un izglītības, jo darba tirgus pieprasa augsti kvalificētus un izglītotus darbiniekus, kas spēj lietot jaunās informācijas tehnoloģijas. Šī spēja jebkurā tautsaimniecības nozarē ir ietekmīgs faktors tālākai valsts ekonomikas attīstībai un nodarbinātībai. Neskatoties uz to, ka Latvijai iestājoties ES tai no Eiropas Sociālā fonda (ESF) tika piešķirti aptuveni 32,5 milj. latu nodarbinātības veicināšanai. Līdz ar to tās uzlabošanai tika plānots paaugstināt kvalifikāciju bezdarbniekiem un jau nodarbinātajiem cilvēkiem pieprasītajās profesijās, piedāvāt darba prakses un subsidētās pirmās darba vietas jauniešiem, apmācīt cilvēkus uzņēmējdarbības uzsākšanai, kā arī attīstīt darba meklētāju apmācību programmas.

Kā jau iepriekš norādīts Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti tika noteikts, ka tā visus palīglīdzekļus nodarbinātības situācijas uzlabošanai varēs saņemt tikai ar nosacījumu, kad tā sakārtos savu normatīvo aktu bāzi un kopā ar komercsabiedrību, sabiedrisko organizāciju un vairāku valsts institūciju pārstāvjiem izstrādās ilgtermiņa attīstības koncepcijas, kas būtu uzskatāmi kā plāni visu nepieciešamo darbu veikšanai nodarbinātības veicināšanai. Taču jāatzīst, ka līdz galam vēl nekas nav novests, lai gan uzreiz jāatzīmē, ka Latvijā īpaši pasākumi nodarbinātības jautājuma uzlabošanai ir uzsākti pavisam nesen.

Neskatoties uz to, ka Latvijā nepārtraukti tiek veikta invalīdu iekļaušana darba tirgū, tādējādi īstenojot projektu par subsidētajām darba vietām invalīdiem, taču gaisā virmo vairāki viedokļi, ka šī iespēja ne jau visiem invalīdiem ir pieejama, jo šādos gadījumos darbu var iegūt tikai tie, kas ir ieguvuši kādu izglītību, vai arī attiecīgos bezdarbnieka apmācības kursus. Tāpat jaunajiem komersantiem izpratne par invalīdu iekļaušanu kādā no komercsabiedrībām neesot pietiekamā līmenī, jo informācijas apmaiņa starp valsts institūcijām un komersantiem, par iespējām iekļaut invalīdus aktīvajā darba tirgū, ir diezgan pasīva.

Latvijā konsekventi tiek uzlabota uzņēmējdarbības vide, pilnveidojot tiesisko ietvaru, saskaņojot to ar ES prasībām un uzraugot administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbību. 2002. gada 1. janvārī stājās spēkā Komerclikums, ar ko saistāma fundamentāla uzņēmējdarbības vides reforma, jo līdz ar likuma „Par uzņēmējdarbību” aizstāšanu tajā sistematizēti vienkopus dažādi uzņēmējdarbību reglamentējoši jautājumi. Kopš 1999. gada tiek īstenots Pasākumu plāns uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, kas ir starpministriju politikas plānošanas dokuments, kurā ietverti uzņēmējdarbības vides uzlabošanas politikas rīcības virzieni un veicamie pasākumi. Pēdējos gados valdība ir samazinājusi nodokļu slogu uzņēmējiem. Esošā nodokļu sistēma jau šobrīd ir orientēta uz to, lai piesaistītu investīcijas un veicinātu uzņēmējdarbības attīstību, kas ir pamats jaunu darba vietu radīšanai. Likumā „Par uzņēmuma ienākuma nodokli” ir ieviesta uzņēmuma ienākuma nodokļa likmes samazināšana no 25% līdz 15%, kas ir viena no zemākajām uzņēmumu ienākuma nodokļa likmēm Eiropā.