Latvijas ekonomiskā analīze

Šajā darbā apskatīju galvenās Latvijas ekonomiskās problēmas. Kā viena no tām ir Latvijas bezdarbs, kā arī inflācija un tautsaimniecība.

Latvijas tautsaimniecībai strauji augot, aktuāls kļūst jautājums, cik līdzsvarota ir tās attīstība, cik samērīgs ir piedāvājuma un pieprasījuma pieaugums dažādos tirgus segmentos (preču un pakalpojumu tirgū, darbaspēka tirgū u.c.) un kādas ir pieprasījuma nodrošināšanas iespējas. Līdz ar ekonomikas attīstību valstī pieaug ienākumu līmenis, palielinās pieprasījums kā pēc patēriņa precēm un pakalpojumiem, tā arī ražošanas līdzekļiem un darbaspēka. Šādā situācijā var veidoties vai pastiprināties ne sabalansētība ārējā tirgū, ja pieprasījuma pieaugums izraisa pastiprinātu patēriņa un kapitālpreču importu, gan arī darba tirgū, ja tas nevar strauji pielāgoties augošās ekonomikas prasībām. Ārējā ne sabalansētība var radīt ārējā parāda pieaugumu. Darba tirgus ne sabalansētība nereti var tikt risināta ar atalgojuma palielinājumu, ja trūkst darbaspēka ar atbilstošām iemaņām, vai ir ierobežotas darba ražīguma pieauguma iespējas. Sabiedrība ir ieinteresēta labklājības pieaugumā, taču jāapzinās, ka ilgtermiņa ienākumu kāpums kopā ar dažādiem īstermiņa (ārējiem un izmaksu) šokiem nosaka cenu līmeņa pārmaiņas jeb inflāciju. Šādi varētu aprakstīt vienkāršotu inflācijas veidošanās scenāriju. Latvijā cenas kopš 2004. gada ir augušas ievērojami straujāk, salīdzinot ar 2–3% zemo inflācijas līmeni agrāk. Taču, lai izvērtētu, kāda ir inflācijas ietekme uz tautsaimniecību, jāskata daži ar inflācijas būtību saistīti aspekti.

Inflācija ir vidējā cenu līmeņa pārmaiņu mērs tautsaimniecībā noteiktā laika periodā. Plašāk lietotais un sabiedrībai vislabāk zināmais inflācijas rādītājs ir patēriņa cenu indekss.

2005. gadā, salīdzinot ar 2004. gadu, vidējais pārtikas cenu līmenis Latvijā pieauga par 9.