Latvijas fiziskā ģeogrāfija

Uzskatu dažādība ilgu laiku nav varējusi atrast Latvijas ģeogrāfisko vietu Eiropā. Latvija kopā ar saviem ziemeļu un dienvidu kaimiņiem, tas ir Igauniju un Lietuvu, Eiropā un pasaulē tiek saprastas kā Baltijas valstis. Ģeogrāfiski Baltijas valstis atrodas pašā Eiropas centrā, jo nevienā virzienā Baltijas valstu attālums līdz Eiropas robežām nav mazāks par 800 km. Politiski Latvija pieskaita sevi pie Ziemeļeiropas.

20. gadsimtā, pateicoties siltumnīcas efektam un dabiskajām klimata izmaiņām, novērojama globāla klimata pasiltināšanās. Latvijā 20. gadsimtā gada vidējā gaisa temperatūra pieaugusi no pusgrāda līdz aptuveni grādam. Vissiltākie 20. gadsimtā Latvijā bijuši deviņdesmitie gadi. Gaisa temperatūras pieaugums novērojams visos gadalaikos, bet vislielākais bijis ziemas sezonā. Ar to daļēji var izskaidrot relatīvi siltās ziemas pēdējā desmitgadē. Klimatam kļūstot siltākam un maigākam, pēdējo piecdesmit gadu laikā ziemas garums samazinājies par 15 dienām.

Jebkuram ezeram, tāpat kā cilvēkam ir savs noteikts dzīves gājums, ko raksturo noteikti mūža posmi. Ezeru attīstībā izdala piecas attīstības stadijas: jaunība, briedums, vecums, vecuma panīkums un atmiršana. Ezera mūža laikā mainās gan ūdens organisma sastāvs un daudzums, gan ūdens kvalitāte, gan pati ezera ieplaka. Ezeriem attīstoties dabiskos apstākļos, to aizaugšana ir desmitiem tūkstošiem gadu gara evolūcijas procesa likumsakarīgs nobeigums. Cilvēku saimnieciskā darbība šo procesu paātrina. Ieplūdinot ezerā barības vielas (fosforu un slāpekli) no lauksaimniecībā izmantojamām zemēm un apdzīvotām vietām tiek paātrināta ezeru aizaugšana. Aizaugot ezeram tā vietā izveidojas purvs vai kāds no citiem mitrāja veidiem. Latvijā ezeros novērojama intensīva nogulumu uzkrāšanās, kas liecina, ka ezeri sasnieguši vecuma stadiju.