Latvijas Kara Muzejs - I Pasaules karš

1.Pasaules karš sākās 1914. gada 26.jūlijā beidzās 1918. gada 11. novembrim. Karš notika starp Sabiedrotajiem Antantes vadībā (Francija, Krievija un Anglija) vienā pusē un Trejsavienību (Vācija, Austroungārija, Itālija) otrā pusē. Neviens cits iepriekšējais konflikts nebija mobilizējis tik daudz karavīru.

Katrai valstij karavīru formas bija dažādas. Mūsu karavīru tērpos bija lielas, platas jostas, uz kurām bija rakstīts: ”Dievs ar mums.” Lai lielajā salā karavīri nenosaltu kājās vilka lielas, biezas koka kurpes. Galvās karavīri vilka cepures, uz kurām bija ērglis. Katram karavīram bija zobens un sudraba trauciņš, kas bija kā laimes nesējs, to karavīri izmantoja, lai no strautiņa padzertos ūdeni, ko divas ar pusi dienas nebija dzēruši. Lai karavīru naktsmītnēs nepūstu vējš, tika izmantoti sūnas un virši. Bija vieta kur uzvārīt ūdeni un izžāvēt zeķes. To visu karavīrs, katrs pats, nēsāja sev visur līdzi, jo nekad jau nevarēja zināt, kur vajadzēs apmesties.

Krieviem bija 40mm tranšeju lielgabals. Franču Šošu sistēmas rokas lielgabals, rokas granātas, lauka periskops, šautene un granātas ar gāzes pildījumu. Viens no karavīru ieročiem bija durklis. Durkļi bija divu veidu – ar robiņiem un līdzeni. Durkļi ar robiem bija nāvējoši, jo, ja tos iedur cilvēka miesā un pagriež, tad cilvēks pie dzīvības vairs nav glābjams. Ja pie karavīra atrada durkli ar robiem, tad tam izdūra acis, tāpēc, pa nakti, karavīri saviem durkļiem robiņus vienkārši novīlēja.