Latvijas klimats un ģeogrāfiskais novietojums

Latvija atrodas mērenajā klimata joslā. Visai valsts teritorijai kopīgās klimata iezīmes nosaka galvenie klimata veidotāji faktori: atmosfēras cirklulācija Atlantijas okeāna ziemeļu daļā un saules starojums jeb radiācija.

Liela nozīme Latvijas klimata veidošanā ir valsts atrašanās Atlantijas okeāna ietekmes apgabalā. Virs Atlantijas okeāna veidojušās siltās un mitrās jūras gaisa masas rietumu planetārās plūsmas ietekmē virzās no rietumiem uz austrumiem. Pateicoties relatīvi līdzenajam reljefam, tās iespiežas tālu Eiropas kontinentā. Tā rezultātā Latvijā izveidojies maigs un mitrs klimats. Gada vidējā temperatūra Latvijā par 4 6°, ziemā pat par 9°, pārsniedz mūsu platumu grādu vidējo temperatūru.

Aukstā atmosfēras fronte veidojas vēsajam gaisa masām uzspiežoties siltajām gaisa masām. Parasti tā veidojas ciklona aizmugurē. Debesis pēkšņi apmācas, pastiprinās vēja brāzmas, temperatūra strauji pazeminās. Augsto atmosfēras fronti parasti pavada lietus gubu mākoņi, kas atnes spēcīgas lietus gāzes vai pat krusu un sniegu.

Kontinentālām gaisa masām raksturīgs atmosfēras cirkulācijas veids ir anticiklons. Anticikloni ir maz kustīgi, aizņem plašas teritorijas, kur ilgstoši pastāv skaidrs laiks ar lielām temperatūras svārstībām diennaktī. Anticiklona apstākļos vasaras ir siltas, atsevišķos gadījumos pat karstas bez nokrišņiem. Ilgstošs stabils anticiklons var izraisīt būtisku lauksaimniecības ražas samazināšanos. Ziemā anticiklons atnes skaidru un aukstu laiku ar stipru salu. Latvijas austrumu rajonos temperatūra var pazemināties pat zem 40°C.

Pateicoties novietojumam rietumu planetārās plūsmas ietekmē, Latvijā dominē rietumu virzienu vēji (dienvidrietumu, rietumu, ziemeļrietumu). Ciklonu un anticiklonu nepārtrauktas darbības ietekmē vēja virziens var strauji mainīties. Tomēr kopumā Latvijā tiek saglabāts no rietumiem nākošās plūsmas raksturs.