Latvijas - krievijas robežlīgums

Latvijas – Krievijas robežlīguma jautājums vairs nevarēja tikt noklusēts. Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā mēs sajutām spiedienu sakārtot robežu ar Krieviju, kas ir arī pašas Latvijas interesēs. Sakārtojot līgumattiecības ar Krieviju, Latvija sekmētu vietējās uzņēmējdarbības un nodarbinātības līmeņa pieaugumu, kā arī eksporta apjoma pieaugumu Austrumu virzienā.

Latvijas un Krievijas robežlīgums ir jautājums, kuru valdība risina tikai un vienīgi saskaņā ar Satversmi un Latvijas nacionālajām interesēm. Šeit ir runa par vienu konkrētu juridisku dokumentu – par valsts ārpolitiku. Šāda ārpolitiski svarīga līguma noslēgšana, kuru pēc parakstīšanas uzreiz atbalstīja vismaz 25 30 ārvalstis, ir svarīgs un būtisks fakts, jo valsts kolēģi ārpus valsts to darīja ne jau tikai tāpēc, ka viņiem nebija ko darīt. Viņi to tiešām darīja aiz pārliecības. Krievijas Federācija ir pasaules lielākā dabasgāzes eksportētāja šodien. Ja lasām jebkuru pasaules periodiku, tad, ieskatījušies tur publicētajos analītiķu vērtējumos, varam skaidri saprast to, ka Krievijas Federācijas intereses ir šādas tā sacīt, ar enerģētikas palīdzību iegūt politisko teikšanu citās valstīs. Eiropa kopumā ar katru gadu kļūst aizvien atkarīgāka no Krievijas piegādātajiem enerģētikas resursiem. Visi zina, ko šī atkarība nozīmē Latvijā. Latvijai ir simtprocentīga atkarība no Krievijas dabasgāzes importa, kas jau ir sasniedzis 36 procentus no mūsu enerģētikas kopējās bilances. Tātad var labi saprast gan Krievijas, gan Eiropas Savienības ieinteresētību atbalstīt to, lai Latvija tikai mīļā miera labad tagad piekāptos visām Krievijas prasībām.