Latvijas meži

Maigais klimats, bagātīgie nokrišņi un lielais gaisa mitrums, samērā garais veģetācijas periods ir labvēlīgi meža augšanai. Meži aizņem 43 % Latvijas teritorijas. Visvairāk mežu ir ziemeļrietumu un ziemeļu daļā, kur tie aug mazauglīgās smilts, mālsmilts un pārpurvotās augsnēs. Citur republikā meži saglabājušies nelielos puduros vai joslās. Kādreizējie biezie pirmatnējie meži, kuros auga platlapu koki un egles, saglabājušies tikai nelielās platībās, galvenokārt vairākos ezeros uz saliņām, kuras ir valsts aizsardzībā (Usmas, Cieceres, Istras, Pildas ezerā, Ežezerā, Kālezerā). Republikas lielākajā daļā cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā meži ir vai nu izcirsti, vai tajos ievērojami mainījies koku sugu sastāvs (Pielikums Nr.1).

Mūsu dienās lielākie pēc platības un saimnieciskās nozīmes ir skujkoku, pārsvarā priežu, meži. Republikā ir vairāki priežu meža tipi. Sils aug sausās, stipri podzolētās augsnēs. Priedes stāv skraji, zemsedzē ir ķērpji un virši. Lielākie masīvi atrodas kāpu apvidos Rīgas – Inčukalna, Strenču – Lejasciema, Taurkalnes apkārtnē, Kursas zemienē. Mētrājs sastopams vietās, kur ir vidēji vai stipri podzolētas velēnu augsnes. Kopā ar priedēm aug egles, bet zemsedzē ir brūklenāji, mellenāji, klajākās vietās – virši, ķērpji. Lielākie mētrāju masīvi ir Austrumlatvijas, Tālavas, Kursas zemienē, Metsepoles līdzenumā, Gaujas senlejā, vietām Daugavas ielejā. Damaksnis aug vidēji vai vāji podzolētās, labi drenētās velēnu smilšmāla un mālsmilts augsnēs. Galvenās ir priežu un egļu audzes ar ievērojamu platlapju piejaukumu. Zemsedzē mellenāji, zaļsūnas. Šā tipa mežu daudz ir Zemgalē un Kurzemes augstienēs. Purvainās vietās izveidojas meža tips, ko sauc par purvāju. Te priedes ir zemas, to koksne mazvērtīga. Nelielā teritorijā gar Baltijas jūras piekrasti Pāvilostas apvidū izplatītais grīnis – mazvērtīgas priežu audzes nabadzīgās, slapjās smilšu augsnēs. Pameža nav. Zemsedzē kupli virši, sfagnu sūnas.

Egļu meži aug ar barības vielām bagātajās māla, mālsmilts un smilšmāla augsnēs. Visizplatītākais meža tips ir vēris – egļu tīraudze mellenājiem, brūklenājiem, zaķskābenēm un zaļsūnām zemsedzē.

Platlapju mežu Latvijā ir maz. Tie saglabājušies nelielās platībās tikai upju ielejās vai starp tīrumiem Kurzemē, Zemgales līdzenumā, Austrumlatvijas zemienē.

Nelielās platībās sastopami arī platlapju – skujkoku meži, kurus sauc par gāršām. Šajās mežaudzēs līdzās ošiem, ozoliem, kļavām aug arī egles. Tā kā gāršas veidojušās barības vielām bagātās velēnu karbonātaugsnēs, tad šie meži pārsvarā izcirsti un to vietā iekopti tīrumi. Gāršas saglabājušās Kurzemē (Slīteres, Moricsalas rezervātā), Ogres – Lielvārdes un Liepnas – Kupravas mežos.