Latvijas mežizstrāde
Latvijas mežu politika (mērķi un principi).
Meža politikas mērķi.
Mežs un meža zemes.
Īpašums uz mežu.
Ekonomiskie jautājumi.
Mežs un vide (ekoloģiskie jautājumi).
Meža sociālie jautājumi.
Valsts loma ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas nodrošināšanā.
Mežizglītība, mežzinātne un informācija.
Mežizglītība.
Mežzinātne.
Meža informācija.
Mežsaimniecība un mežrūpniecība.
Valsts pienākums ir pasludināt šādas aksiomātiskas patiesības.
Mūsdienīgam mežam jābūt.
Mūsdienīgai mežsaimniecībai.
Līdzekļi mērķu sasniegšanai.
Meža zinātne un izglītība.
Mežsaimniecības projektēšana.
Meža lielsaimniecību izveidošana.
Latvijas meži.
Pēc piederības Latvijas meži uz 2000. gada 1. janvāri sadalījās šādi.
Meža dinamika.
Meža resursi.
Valdošās koku sugas.
Koksnes krāja atkarībā no augšanas apstākļu tipu grupām.
Mežaudžu vecumstruktūra.
Meža vides aizsardzība.
Aizsargājamie parki (Gaujas Nacionālais parks).
Mežoles projekts.
Dabisko un potenciāli dabisko mežaudžu biotropu iedalījums pēc tipiem.
Koksnes resursu ieguve(1996. gads 1999. gads).
Meža atjaunošana.
Meža atjaunošana pa sugām (ha).
Meža kultūru ierīkošanas apjomi pa apsaimniekotāju.
Neapmežoto izcirtumu vecuma struktūra.
Operatīvās ziņas par meža atjaunošanu un ieaudzēšanu.
Kalsnavas čiekurkalte.
Rendas čiekurkalte.
Sēklu plantācijas.
Valsts virsmežniecību kokaudzētavas.
Nomas kokaudzētavas.
Privātās kokaudzētavas.
Meža veselība.
Meža veselības stāvoklis Latvijā.
Reģionālā meža monitoringa rezultāti 1999. gadā.
Vainagu defoliācija.
Koku sadalījums pa defoliācijas klasēm 1998. gadā (%).
Mežu veselības stāvokļa dinamika.
Secinājumi par Latvijas mežiem.
Lapu koki.
Skuju koki.
Kaitēkļi un Slimības.
Egļu astoņzobu mizgrauzis.
Priežu sprīžotājs.
Priežu lūsngrauži.
Kaitēkļu un slimību perēkļu platības (ha).
Meža aizsardzības pasākumi (ha).
Meža ugunsgrēki.
Informācija par meža ugunsgrēkiem (ha) (01. 01. 00 19. 10. 00)
Latvijas mežainums.
Meža sadalījums pēc augšanas apstākļu tipiem.
Meža kategorijas.
Meža sadalījums pa īpašumu veidiem.
Valsts Meža dienesta funkcijas.
Meža kopšana.
Latvijas mežos medību saimniecības un kolektīvi.
Medību saimniecības konsultatīvā padome.
VMD pieaicinātie speciālisti.
Medību saimniecības konsultatīvās padomes nolikumā fiksēti šādi mērķi un uzdevumi.
Nomedīto dzīvnieku skaits medību sezonā.
• Mežsaimnieciskajā darbībā vēlamas dabiskus procesus atdarinošas metodes, tuvinot ekosistēmas to dabiskajai
Latvijas mežu kopplatība ir 2839 tūkst. ha, kas sastāda 44,0 % no valsts teritorijas; salīdzinājumam – lauksaimniecības zemes aizņem 2540 tūkst. ha jeb 39,4 %. Pēdējo 50 gadu laikā meža kopplatība palielinājusies 1,5 reizes un, realizējot mežzinātnes ieteikumus, koksnes krāja uz ikvienu meža apklāto hektāru pieaugusi divas reizes.
Mežs ik gadu saražo 16,5 milj. m3 koksnes un ik gadus nocērtamās koksnes raža ir 8,3 milj. m3, no kuras patlaban ievāc 5,7 milj. m3. Mežmateriālu eksports sastāda apmēram vienu trešo daļu no valsts eksporta kopsummas. Pārdodot 8,3 milj. m3 apaļkoku, iegūst 360 milj. ASV dolāru; pārdodot to pašu koksni pēc pārstrādāšanas varētu iegūt 1,5 2,0 mljrd. dolāru. Audzējot augstražīgus mežus, Latvijas mežkopju iepriekšējās paaudzes ieguldījušas Pasaules “biosfēras bankā” 138 mljrd. dolāru, līdztekus tam saglabājot unikālu ekoloģisko daudzveidību.
Viena koksnes ciešmetra izaudzēšanas pašizmaksa Latvijas apstākļos ir 1,3 reizes mazāka nekā Skandināvijas valstīs. Attīstot koksnes pārstrādes industriju mūsdienu līmenī, Latvijas meža produkti spētu ļoti veiksmīgi konkurēt Pasaules tirgū.
Latvijas neatkarības atdzimšanas laikā mežsaimniecība bija ļoti izdevīgā starta pozīcijā: mežrūpsaimniecību (MRS) ietvaros vajadzēja pastiprināt koksnes apstrādes un pārstrādes, kā arī produkcijas realizācijas jomas, un MRS izveidotos par spēcīgiem, konkurētspējīgiem mežsaimniecības uzņēmumiem. Neraugoties uz zinātnieku un daudzu mežsaimnieciskās prakses darbinieku protestiem, vienotā mežsaimniecība tika sagrauta, aizbildinoties ar kļūdainiem argumentiem par meža audzēšanas un meža izstrādes ciklu atšķirīgiem garumiem, kas it kā liedzot vienas saimniecības ietvaros risināt meža audzēšanas un koksnes izmantošanas problēmas.
Prasmīgi manipulējot ar Latvijas pilsoņu jūtām, sākās meža masveida privatizācija; valsts īpašumā saglabājās tikai 56,6 % no Latvijas mežu kopplatības. Sagrautās lauksaimniecības sakarā privātie meži kļuva par bagātīgu ēsmu valdošajai tirgoņu un starpnieku kliķei, kā arī kriminālām bandām, kas sagrāba privātos mežmateriālus, samaksājot to saimniekam “sviestmaizes cenu par torti”.
Patlaban meža izstrādātājs (līdzīgi kombainierim lauksaimniecībā) nevis meža saimnieks ir mežsaimniecības centrālā persona, kas diktē noteikumus saimniekam, bet nekādi nespēj pārdot savu saražoto produkciju – apaļkokus – par tādu cenu, lai varētu dzīvot pats un samaksāt saimniekam meža paplašinātai atražošanai nepieciešamos līdzekļus.
Formāla atrunāšanās ar to, ka Saeimas apstiprinātā tāme netiek izcirsta, ir sabiedrības maldināšana vairākos aspektos, kas norāda, ka pašreizējās valsts institūcijas atsakās no atbildības par svarīgākā mūsu tautas kapitāla likteni. Ne jau tas svarīgi, cik daudz neizcērt, t.i. kādu daļu no izaudzētās ražas nenovāc, bet daudz svarīgāk ir paziņot, kāda daļa no iegūtās peļņas tiek atgriezta meža atjaunošanai, meliorācijai, ceļu būvei, aizsardzībai un ražības paaugstināšanai. To ilustrētu naudas aprite mežā, kas diemžēl vēl joprojām ir valsts noslēpuma statusā.
- Microsoft Word 41 KB
- Latviešu
- 53 lapas (10654 vārdi)
- Universitāte
- Saniitis
-
