Latvijas nacionālie simboli

Izvēlējos tematu “Latvijas nacionālie simboli”, jo vēlējos vairāk uzzināt par dzimto zemi – Latviju. Uzskatu, ka Latvijas nacionālie simboli ir valsts lepnums, jo, piemēram, valsts karogu ir nepieciešams izmantot gan īpašās svētku dienās, gan Latvijas nozīmīgos pasākumos un citur. Arī citi Latvijas nacionālie simboli nav mazsvarīgi, jo tie raksturo Latviju un pēc simboliem var atšķirt valsti no citām pasaules valstīm.

Ļoti nozīmīgs simbols Latvijai ir arī ģerbonis. Latvijas valsts ģerbonis izveidots pēc Latvijas Republikas neatkarības pasludināšanas. Ģerbonis apvieno gan Latvijas nacionālā valstiskuma simboliku, gan senus vēsturisko novadu simbolus. Latvijas nacionālo valstiskumu simbolizē ģerboņa vairoga augšdaļā esošā Saule. Pirmā pasaules kara laikā Saules attēlu veidoja ar 17 stariem, kas simbolizēja 17 latviešu apdzīvotos apriņķus. Trīs virs valsts ģerboņa vairoga esošās zvaigznes iemieso ideju par vēsturisko novadu (apvienotā Kurzeme Zemgale, Vidzeme un Latgale) iekļaušanu vienotajā Latvijā. Kultūrvēsturiskos novadus raksturo arī senāki heraldiski tēli, kas radušies jau 16.gadsimtā. Kurzemi un Zemgali simbolizē sarkans lauva. Lauva kādreizējās Kurzemes hercogistes ģerbonī parādās jau 1569.gadā. Vidzemi un Latgali simbolizē teiksmains spārnots sudrabots zvērs ar ērgļa galvu, jeb grifs. Šis simbols radies 1566.gadā, kad tagadējā Vidzemes un Latgales teritorija bija nonākusi Polijas–Lietuvas valsts pakļautībā. Latvijas valsts ģerboni izstrādājis latviešu mākslinieks Rihards Zariņš. Lieto trīs veida valsts ģerboņus – lielo, mazo papildināto un mazo ģerboni. Lielo ģerboni, piemēram, atļauts lietot Valsts prezidentei, Parlamentam (Saeimai), Ministru prezidentam, Ministru kabinetam, Augstākajai tiesai, Ģenerālprokuratūrai, kā arī Latvijas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām. Mazo papildināto ģerboni atļauts lietot iestādēm, kas atrodas Parlamenta, Ministru kabineta un ministriju tiešā pakļautībā vai pārraudzībā. Savukārt mazo ģerboni drīkst lietot, piemēram, uz Latvijas mācību iestāžu izdotajiem iegūto izglītību apliecinošiem dokumentiem, to drīkst lietot arī pārējās valsts iestādes un pašvaldības.