Latvijas Nanionālie parki

Gaujas nacionālā parka teritorijai cauri stiepjas Gaujas senleja 95,3 km garumā. Tas ir Gaujas ielejas krāšņākais posms, kas raksturojas ar lielu dabas daudzveidību un kultūrvēsturisko pieminekļu klātbūtni. Senlejas dziļums pie Valmieras ir 20 m, bet pie Siguldas 85 m. Platums vietām pārsniedz pat 2,5 km. Gaujas nacionālā parka teritorijā dominē mežs, kas aizņem 47 % teritorijas. Galvenie meža augšanas apstākļu tipi ir damaksnis, mētrājs un vēris, vietām arī gārša. Upju ielejās aug lapkoku un jauktie meži. Te sastopamas visas Latvijā augošās platlapju koku sugas izņemot parasto skābardi. Parka teritorijā konstatētas 48 zīdītāju, 149 putnu, 5 rāpuļu, 8 abinieku un 2 apaļmutnieku sugas; te reaklimatizēts bebrs un staltbriedis. Gaujas nacionālo parku iecienījuši tūristi. Visvairāk tūristu ir Siguldā un Cēsīs, arī Turaidas muzejrezervātā, Līgatnes mācību un atpūtas parkā, Āraišu muzejparkā. Daudzi tūristi apmeklē tādus ģeoloģiskus objektus kā Zvārtas iezis, Ērgļu klintis, Sietiņiezis u. c.. Ūdenstūristu vajadzībām Gaujas, Amatas un Braslas krastos iekārtotas apmetnes, bet autobraucējiem autotūristu maršruti un apmetnes.

Ķemeru nacionālais parks dibināts, lai saglabātu teritorijas dabas, kultūrvēsturiskās un kurortoloģiskās vērtības, lai aizsrgātu minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesus un veicinātu nenoplicinošu saimniecisko darbību.

Nacionālā parka teritorijā plaši sastopami pirmsleduslaikmeta nogulumieži: dolomīti, dolomītmerģeļi, ģipšakmeņi. Tiem un plašajiem purvu masīviem ir svarīga loma Ķemeru sērūdeņu veidošanā un Ķemeru kurorta eksistences nodrošināšanā. Teritorijā atrodami sekli piejūras lagūnu tipa ezeri: Kaņieris, Dūņieris un Slokas ezers, kā arī kāpu virkne, kas stiepjas paralēli pašreizējai krasta līnijai vidēji 10 km attālumā.