Latvijas neatkarība



Kara ministrija 1922.
1918.gada 18.novembrī Rīgas pilsētas 2.teātrī (tagadējā Nacionālajā teātrī) proklamēja Latvijas Republiku un apstiprināja jaunās valsts Pagaidu valdību.
Latvijas valsts tika proklamēta laikā, kad tās teritorijā atradās vācu okupācijas karaspēks. Tikko bija beidzies 1.Pasaules karš. Runājot laikabiedru vārdiem, "bija sācies skaisto ilūziju laiks" un neatkarīgās Latvijas idejas sludinātāja Latvijas Tautas padome tobrīd vismazāk domāja par jaunās valsts aizsardzību. Veidojot Pagaidu valdību, kara jeb apsardzības ministra postenis nemaz netika izveidots, jo Tautas padome deklarēja miermīlīgas un draudzīgas attiecības ar visām kaimiņvalstīm. Iekšējās kārtības uzturēšanai paredzēja izveidot tautas miliciju Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Tomēr sarežģītā politiskā un militārā situācija, Padomju Krievijas iebrukuma draudi, radīja nepieciešamību aizstāvēt Latvijas neatkarību.
1918.gada 22.novembrī izveidoja Apsardzības ministriju. Par tās pārvaldnieku iecēla apakšpulkvedi (pulkvedi-leitnantu) Robertu Dambīti. 6.decembrī vakantajā apsardzības ministra amatā stājās Jānis Zālītis, savulaik viens no latviešu strēlnieku bataljona organizētājiem, pēc profesijas zvērināts advokāts. Apsardzības ministrijā jau darbojās 15 cilvēku, no kuriem daudzi pārstāvēja 1917.gada augustā virsnieku organizēto Latviešu Kareivju Nacionālo savienību.
Ministrijas struktūru un pakļautības iestāžu vēsture ir sarežģīta, tām vairākkārt ir mainīti nosaukumi, funkcijas un padotība. Apsardzības ministrijā bruņoto spēku apgādi, to formēšanu, sagatavošanu un apmācību vajadzēja pārzināt Galvenajam štābam, kuru sāka organizēt 1918.gada decembra pirmajā pusē. Pakāpeniski tika izveidotas arī citas ministrijas struktūras.
Pēc valsts proklamēšanas 1918.gadā sākās Atbrīvošanas cīņas. Cīņu laikā no nelielas cilvēku grupas, kura par spīti nelabvēlīgajiem politiskajiem un militārajiem apstākļiem saglabāja ticību jaunajai valstij, radās armija, kas nosargāja tikko dzimušo Latviju.
1919.gada 3.novembrī cīņās pret fon der Golca un Bermonta-Avalova vadītājām armijām Latvijas karaspēks sāka Rīgas atbrīvošanu. 11.novembrī Rīga tika atbrīvota. Kopš tā laika 11.novembris ir latviešu nacionālo svētku diena - Lāčplēša diena. 28.novembrī Vācijas karaspēks tika padzīts no Latvijas.
Apsardzības ministrijas vadībā sākās nacionālās armijas vienību veidošanās, kuru rindās 1920.gada sākumā bija 72 000 vīru. Pulkvedis Oskars Kalpaks bija...
- Microsoft Word 11 KB
- Latviešu
- 4 lapas (825 vārdi)
- Skola
-