Latvijas republikā notikušā 1934 gada 15 maija apvērsuma juridisks raksturojums

“Tā būs demokrātiska taisnīga valsts, kura nedrīkst būt vietas ne apspiešanai, ne netaisnībai,” nobeidzot savu runu, svinīgi pasludināja jaunieceltais Latvijas Republikas Ministru prezidents Kārlis Ulmanis Latvijas valsts neatkarības proklamēšanas aktā Latviešu operas namā (tag. Nacionālajā teātrī) 1918.gada 18.novembī. Šī Kārļa Ulmaņa runa izpelnījās jūsmīgus aplausus.

Vēsturnieki un politiķi ļoti pretrunīgi skaidro 1934.gada maija notikumus Latvijā. Kārlis Ulmanis ļoti labi apzinājās tiesiskas valsts pamatprincipus, taču viņš pats nespēja un nevēlējās atbalstīt šo paša deklarēto principu 1934.gada 15.maijā, kad izšķīrās par demokrātijas likvidēšanu.

Līdz 15.maija valsts apvērsumam Latvijā pastāvēja demokrātiska valsts pārvaldes iekārta. Tā bija parlamentāra republika, kas balstījās uz demokrātisku 1922.gada 15.februārī pieņemto Satversmi. Tā stājās spēkā 1922.gada 7.novembrī 12. dienā.

Šī darba mērķis ir noskaidrot, vai Kārlis Ulmanis bija tiesīgs pārņemt varu valstī savās rokās 1934.gada naktī no 15.uz 16.maiju un kas varēja viņam draudēt par veikto valsts apvērsumu.

Jebkurš apvērsums ir pastāvošās valsts pārvaldes iekārtas vai pārvaldes gāšanas fakts. Saskaņā ar definīcju – apvērsums ir politiskās varas pāreja no viena politskā spēka (šķiras, sociālā slāņa, politiskā grupējuma vai partijas) rokām cita politiska spēka rokās.

Valsts apvērsuma juridiskie pamati un pirmssākumi ir meklējami Latvijas ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa, kas vienlaicīgi bija arī Zemnieku savienības vadītājs, iesniegtajos Satversmes grozījumos Saeimai 1933.gada 3.novembrī.

Grozījumi skāra valstij un demokrātijai ļoti nozīmīgus Satversmes pantus. Pavisam K.Ulmanis bija paredzējis grozīt 19 valsts pamatlikuma pantus, 15 no kuriem attiecās tieši uz Valsts prezidentu. Nozīmīgākie no tiem bija:

Izdarot grozījumus 5.pantā K.Ulmanis būtu panācis likumdošanas varas – Saeimas skaitliskā sastāva samazināšanu par 50 %, respektīvi uz pusi, līdz ar to ierbežojot citu politisko partiju un savu idejisko pretinieku pārstāvniecību Saeimā. Valsts prezidenta pilnvaru pagarināšanu uz 5. gadiem (35.pants) būtu kā juridiskais garants viņa ilgākai valdīšanai valstī.

K.Ulmaņa iesniegtos Satversmes grozījumus Saeima noraidīja. Bija divi lasījumi un bija paredzēts vēl trešais, kuram vajadzēja dot galīgo akceptu. Taču, tam nebija lemts notikt, jo parlamenta likumīgo darbību pārtrauca valsts apvērsums.