Latvijas Republikas politikas un ekonomikas ieguvumi un neveiksmes no 1918 – 1934 gadam

Izmantojot izveidojošos stāvokli Krievijā un Vācijā, kuras bija cietušas pēc 1. pasaules kara, 1918. gada 18. novembrī lielā steigā tika izveidota Latvija. Bija ielikti tikai mazi pamati Latvijas izveidošanai. Turpmākajos gados valsts attīstījās un sāka veidoties par demokrātisku republiku.

Situācija pēc neatkarības pasludināšanas patiešām bija smieklīga. Valsts teritorija bija tikai Nacionālā teātra ēka, kurā tikai pasludināta Latvija. Kā arī netika izstrādāti nekādi valsts likumi. Tāpēc viena no pirmajām darbībām bija satversmes Tautas Padomes sasaukšana. Tās uzdevums bija sagatavot tautu, lai varētu notikt vēlēšanas Satversmes sapulcei. Tautas Padome bija uzdevumu augstumos un tā guva panākumus vairākās jomās.

Kopumā 18. novembra notikums ir ieguvums Latvijas Republikas politikai, jo tika gūta pieredze, kas bieži vien bija nenovērtējama valsts attīstībai. Situācija bija pārāk izdevīga, lai nemēģinātu proklamēt neatkarīgu Latvijas Republiku Tālākie notikumi pierādīja, ka 18. gadu pasākumi atstāja pozitīvu iespaidu uz Latvijas valsts izaugsmi.

Nākamajos gados valdība nodibināja attiecības ar Vāciju, jo Latvijā joprojām atradās vācu karaspēks, bet Latvijai nebija savas armijas. Vācija atzina pagaidu valdības valdīšanu Latvijas teritorijā. Manuprāt, šis solis bija izdevīgs Latvijai, jo iespējamais ienaidnieks pārtapa par sabiedroto, kuru varēja izmantot kā ieroci cīņā pret lieliniekiem. Taču no otras puses šis solis lika tautai apšaubīt pagaidu valdību, jo atjaunojās vācbaltiešu ietekme Latvijā. Tāpēc Pēteris Stučka un pārējie lielinieku atbalstītāji 1918. gada 17. decembrī izveidoja Latvijas Sociālistisko Padomju republiku, un jau nākamā gada janvāra beigās gandrīz visa Latvijas teritorija nonāca Stučkas varā. Latvija nonāca krustcelēs, jo nācās izvēlēties mazāko starp 2 ļaunumiem, un tā kā vēsturiski skatoties latvieši vairāk gribēja atbrīvoties no vāciešiem, vairāk tika atbalstīti boļševiki. To var uzskatīt par neveiksmi, jo lielinieki neatzina neatkarīgu Latviju.