Latvijas simbolika

Sarkanbaltsarkanais karogs Latvijas vēsturē pieminēts 13.gadsimta hronikās, un tas bijis latgaļu ciltīm.

Karoga krāsām ir simboliska nozīme: sarkanā krāsa - drosme, varonība, augstsirdība, mīlestība; baltā krāsa - cēlums, atklātība. Sarkanbaltsarkanās krāsas atjaunojās 19.gadsimta vidū, kad attīstījās jaunlatviešu kustība, sākās tautiskās atmodas laiks un kadvairāks pievērsās latviešu pagātnes, seno teiksmu un hroniku pētīšanai. Pagājušā gadsimta beigās dažādas biedrības un studentu pulciņi saviem karogiem izvēlējās sarkanbaltsarkanās krāsas. 1870.gadā tās tiek pieņemtas par nacionālajām krāsām. Šīs krāsas dominē arī Pirmo vispārīgo dziesmassvētku karogā 1873.gadā.

Zem sarkanbaltsarkanā karoga tika proklamēta Latvijas Republika 1918. Gada 18.novembrī Nacionālajā teātrī. 1922.gada 15.februārī Latvijas Satversme to apstiprināja par valsts karogu, tam ir šādas krāsu proporcijas: 2:1: 2 (sarkans + balts + sarkans) - atšķirībā no nesen nodibinātās Austrijas līdzīgu krāsu karoga (1:1:1). 1940.gada 25.augustā sarkanbaltsarkano karogu aizliedza.

Pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes sesijas lēmuma 1990.gadā sarkanbaltsarkanais karogs atzīts par valsts karogu. Šī paša gada 27.februārī tas tika pacelts virs Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija, Ministru Padomes, izpildkomiteju un citām oficiālām ēkām.

Latvijas ģerbonis radās 1921.gadā. To uzzīmēja mākslinieki Vilis Krūmiņš un Rihards Zariņš. Simboli ģerbonī ir ar garu un interesantu vēsturi. 16.gs. visa Latvijas atradās Polijas varā un bija sadalīta divās - Kurzemes un Zemgales hercogiste un teritorija, kas aptver Vidzemi un Latgali. Kurzemes - Zemgales hercogistes ģērbonī ir...