Latvijas strelnieki 1 pasaules kara

Cara valdība neuzticējās Krievijas impērijas mazākumtautībām, bet piekāpās latviešu sabiedrības prasībām un piekrita latviešu strēlnieku vienību izveidošanu.

1915. gada jūlijā tika apstiprināti vienubu izveidosanās noteikumi. Tika publicēts uzsaukums " Pulcējieties zem latviešu karogiem!". Latviešu strēlnieku bataljons

pieteicās gan brīvpratīgie, gan citās karaspeku daļās dienošie latvieši . Naids pret Vācu iebrucējiem, vēlēšanās atbrīvot Kurzemi un Zemgali ļāva ātri safirmēt

armijā. Latviešiem vairs nebija jādien citās krievu karaspēka daļās.

Ar laiku no bataljoniem izveidoja pulkus. Tajos bija vairāk nekā 40 000 strēlnieku. Apvienotos strēlnieku pulkus sākumā komandēja ģenerals Misiņš.

Latviešu strēlnieku daļas bija pirmās nacionālās karaspēka vienības cariskās Krievijas armijā.

Visasiņāinākās, smagākās un varonīgākās bija Ziemassvētku kaujas 1916. gada decembra beigās un 1917. gada janvārī Tīreļpurvā. Šajās kaujās bija jāpārrauj

ienaidnieka fronte, lai varētu uzbrukt un atbrīvot Jelgavu. Uzbrukums sākās bez artilērijas atbalsta uguns. Ciešot lielus zaudējumus, latviešu strēlnieki bargā

salā zem ienaidnieka ložu krusas līdzenā apvidū tomēr guva panākumus. Tika pārrauta frontes līnija un ieņemts stipri nocietinatais vācu Ložmetejkalns. Bet cera

ģenerāļi neizmantoja strēlnieku izcīnīto uzvaru Jelgava netik atbrīvota.