Latvijas tiesību vēsture

1.Latvijas tiesību vēstures priekšmets, saturs un uzdevumi. Latvijas valsts un tiesību vēsture pētī valsts un tiesību izcelšanos, to tipus, Lat. teritorijā no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Valsts valsts ir īpaši organizēta sabiedrisks grupa, kurai ir kopēja vēsturiskā pieredze. Valsts ir tāda sabiedrības forma, kas ir dabiskās vēsturiskās attīstības rezultāts. Pamatnoteikumi valsts: 1.Sabiedrības klātbūtne 2.Sabiedrības pastāvēšana 3.Kopdzīves noteikumi 4.Teritorija!!!1.Vēsturiskā forma pilsēta valsts (polisa) Polisa pilsēta valsts Eiropas sabiedrības pirmsākums. Grieķu sabiedrība, grieķu kultūra. Polisas politiskā būtība pārvaldes mehānisms, tiešā demokrātija, aktīvā demokrātija, tiek realizēta caur pilsonības institūtu. Pirmais valsts prakses meodelis. 2.Romieši pārņem grieķu praksi, bet nosauc Civitas Romas republika (respublika) iet soli uz priekšu, pāreja uz tīru valsts pārvaldes modeli. Publiskās tiesības, privātās, saistību tiesības u.c.. tas nāk no romiešu tiesībām. Lietot, valdīt un rīkoties romiešu tiesību formulējums. 3.Impērija (imperiums) tiek jau praktizēta visā Romas impērijas teritorijā. 476.g. Romas bojā eja, senie laiki beidzas, sākas feodālās pārvaldes laiks, vergu vergturu laiks. 4.Terra zemes, feodālā hierarhija, hercogistes, grāfistes. Feodālo valstu nosaukumi pēc feodālā titula. 1600.g. Makiovelli pirmais zinātniski formulē, kas ir valsts (statuss) stāvoklis:1.Iedzīvotāji2.Teritorija 3.Varas struktūra, pārvaldīšanas varas klātbūtne. Sešas īpašības, kas raksturo valsts kopumu: 1.Valsts ir politiska organizācija (varas aparāts un varas klātbūtne)2.Normatīvisms kā īpašība un zināma hierarhija. Viss tiek reglamentēts. (Valsts likumi, pamatlikumi, konstitūcija u.c.)3.Teritoriālā organizācija. (Valsts robeža, teritorija, galvaspilsēta, metrapole)4.Suverēnā iekšējā valsts un ārējā aizsardzība. (Valsts ierēdņa aizsardzība, likumu aizsardzība, īpašuma, aparāta valsts iekšējā aizsardzība, ārējā robežas)5.Valsts ir vardarbīga organizācija (Piespiedu aparāts, tiesas, izmeklēšanas u.c.)6.Mazākums valda pār vairākumu. Defin. tiesības ir normas, kas tiek radītas un attīstītas spēka, dažādu bioloģisko instinktu, politiskās varas un ekonomiskās varas nepārtrauktā mijiedarbībā. Jēdzienu tiesības raksturo 4 faktori.1)Fiziskais spēka īpašība tiek likta jebkuras tiesību normas pamatā, spēka kritērijs.2)Bioloģiskais atriebības instinkts, taliona princips dots pret dotu.3)Politiskais kam pieder vara, likumdošana.4)Ekonomiskais kam pieder īpašums, nauda, materiālais. Visas sabiedriskās attiecības prasa tiesisko regulēšanu.Tiesības kā filozofiskais fenomens ( divās sastāvdaļās):1.ins Divinum (Dievu tiesības) tās ir visu tautu vēsturē, pielūdzamo Dievu griba, tiek tulkota kā likums, kā tiesību norma.!!!Cilvēki ir tikai normu izpildītāji. Dievu griba absolūta. Dievi galvenie tiesību normu noteicēji, sastādītāji, bet cilvēki tikai izpildītāji. 2.ins humanum (Cilvēku tiesības) paražu tiesību prakse, cilvēku prakse, sadzīve, gadījuma tiesības no gada uz gadu. Šodienas tiesību prakse tiek veidota uz paražu tiesībām.Jēdziens vēsture dalās 3 aspektos:1)Vēsture kā process vēsture ir bez sākuma un gala, tās pirmais kritērijs ir sabiedrība, rodas kultūra, kultūras forma. Vēsture kā process valsts, Baltijas, globālā līmenī.2) Vēsture kā zinātne procesa faktori tiek fiksēti (Dokumenti, speciālā literatūra, arheoloģiskie izrakumi, ekspedīcijas, pētījumi, disertācijas u.c.)3)Vēstures zinātnes vēsture vēsture kā histogrāfija izdevumu hronoloģēšana, vēsturisko avotu uzskaitījums. Aizvēsture kā process vēsturē, tā ir bez sākuma un gala, zinātne norobežo vēsturi no aizvēstures. Priekšmeta struktūra. (8 skeleta zari) 1.Augstākie valsts varas orgāni (institūcijas) likumdošanas varas orgāni vai institūcijas.2.Pārvaldes institūcijas izpildvara (Ministru kab.)3. Vietējās varas institūcijas un pārvaldes orgāni pašvaldības.4.Tiesu sistēma un iekārta tiesu vara.Vienmēr jāvadās no trim aspektiem (Miesas elementi par ko jārunā): 1)Kas un kad izveidojis minēto institūciju.2)Struktūra (departamenti, nodaļas 3)Kompetence un funkcijasPar katru skeleta zaru jābūt analīzei no 1. līdz 4.punktam.5.Galvenie tiesību avoti:1)Kas un kad izdevis minēto likumu?2)Struktūra (nodaļas, paragrāfi, panti)3)Vispārējas raksturojums un nozīme (Kāds laika periods?)4)Vēsturiskā nozīme tiesību avota mums tiek izmantots 1937.g. Civillikums, romiešu tiesības.6.Civiltiesībās ir 4 tiesību nozares:1)Īpašuma tiesības īpašuma veidi un veida tiesiskais statuss2)Līgumtiesības un saistību tiesības līguma veidi, līgumslēgšanas forma, līguma pušu tiesības un pienākumi3)Ģimenes tiesības:a) laulības institūts,b) šķiršanās institūts,c) vīra un sievas tiesiskās attiecības (vīra varas institūts)d) vecāku un bērnu tiesiskās attiecības (tēva varas institūts)e) adopcijaf) aizbildniecība4) Mantošanas tiesības:a) mantojuma veidi,b) mantošanas formac) mantojuma dalībniekid) mantojuma dalībnieku tiesības un pienākumi 7. Krimināltiesības:1) nozieguma jēdziens,2) nozieguma sistēma un veidi(objekts, subjekts)3) soda mērķis un soda uzdevumi4) soda veidi upurēšana, nāves sods, spīdzināšana, naudas sodi, gods un cieņa). 8. Procesuālās tiesības vai process:1) procesa veidi 2) procesa vešanas forma3) procesa dalībnieki4) tiesiskie pierādījumi.Latvijas valsts priekšmeta pētīšanas metodes:1.Dialektikas metode (attīstības jēdziens) jebkuram jautājumam.2.Vēsturiskā metode konkrēti, laika kritērijs, hronoloģisks kritērijs, kas izdevis?3.Salīdzinoši tiesiskā metode(Civillikumu, krimināllikumu, procesuālo lik. kad izdoti kodeksi, salīdzina testamentēšanu ar mantošanu, sodu politiku un sodu veidus)4.Sistēmiskā metode (Vienas valsts robežās)5.Loģiskā metode !!!Visas šīs metodes darbojas vienlaicīgi, bet viena no viņām kļūst par noteicošo atbildot uz noteiktu jautājumu. Latvijas valsts priekšmeta periodizācija. Vēsturiskais process Aizvēsture Polise mēraukla (grieķu) Eiropas civilizācijas sākums. Vēsture: 1. 3000g.pirms Kristus dzimšanas2. Franku impērija feodālā valsts 476.g.3. 5 6gs. Barbaru impērija4. 10. 11. gs. Klasiskie viduslaiki5. 16. 18. Vēlīnie viduslaiki absolūtās monarhijas laiki.6. 2003.g. jauno laiku vēsture Aizvēsture: 1.2.milj.gadu atpakaļ 2. 5.milj. gadu atpakaļ 3. 9.milj.gadu atpakaļ , pēdas Āfrikas kontinentā. Attīstība kā juridiska zinātne. 1.A.Švābe (1888. 1957.) Tiesību vēsturi izstrādā liekot akcentu uz tiesību avotiem un analīzi, tiek analizētas īpatnības un nozīme tagadnes formā. Vēsturiskās izdošanas un vēsturisko nozīmi. 2.V.Kalniņš ( 1907. 1981.) Valsts + tiesību vēsture Uzskata, ka ar Švābes doto ir par maz, vajag klāt valsts struktūru. Īpatnības, politiskās varas institūtu. Tiesību normas var analizēt ja runā par valsti un tiesību vēsturi.