Latvijas tūrisms: attīstības perspektīvas

Latvija atrodas Atlantijas okeāna tuvumā Austrumeiropas malā pie Baltijas jūras. Tās teritorija ir 64,6 tūkst. km2 liela. Ziemeļos tā robežojas ar Igauniju, austrumos ar Krieviju, dienvidaustrumos ar Baltkrieviju un dienvidos ar Lietuvu. Jūras krasta līnijas garums ir 0.5 tūkst. km.

Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis ir liela priekšrocība, jo to var viegli sasniegt ar lidmašīnu, kuģi, autotransportu un vilcienu. Šī priekšrocība jāizmanto ietilpinoties loģiskā, labi integrētā Eiropas transporta sistēmā, jo jau izsenis Latvija ir bijusi internacionāls tranzīta mezgls. Tas būtu jāņem vērā pie turpmākās investīciju plānošanas ceļu infrastruktūrā un ostās, jo Rīga un Latvija varētu tikt ietvertas tūristu kartēs kā vietas ar labu sasniedzamību.

No zemes kopplatības 39% ir lauksaimnieciski izmantojamā zeme: tai skaitā 26% aramzeme, 46% teritorijas aizņem meži, krūmāji un birzis. Bijušajiem zemes īpašniekiem atgūstot savas vai radinieku lauku saimniecības un attīstoties privātajam sektoram laukos, veidojās zemnieku saimniecības, kuras veiksmīgi iekļāvās ainavā.

Latvijā ir 12,4 tūkst. upju, bet tikai 777 no tām ir garākas par 10 km. Garākās no tām ir Gauja, Daugava, Ogre, Venta. No ezeriem lielākie ir Lubānas, Rāznas, Engures un Burtnieku ezeri. Ventspils un Liepāja ir neaizsalstošas ostas Baltijas jūras krastā.

Latvijas klimatu nosaka tās atrašanās Eirāzijas kontinenta ziemeļrietumos un tās tuvums Atlantijas okeānam. Lielā mērā Latvijas klimatu ietekmē gaisa plūsmas no jūras. Biežie cikloni izraisa jūtamas laika apstākļu maiņas. To dēļ temperatūra vasarā ir nedaudz zemāka, bet ziemā augstāka par vidējo temperatūru vidējos platuma grādos iekšzemes rajonos. Gada vidējā temperatūra Rīgā ir aptuveni +6o C; jūlijā +17o C.

Latvija pieskaitāma valstīm, kuru ekonomika atrodas pārmaiņu stadijā. Notiek pāreja no “plānošanas no augšas” uz tirgus attiecībām visās tautsaimniecības nozarēs. Iekšzemes kopprodukts fiksētajās cenās laika posmā no 1990. gada, ja to pieņem par 100% līdz 1993. gadam nokrita līdz 48,7%. Pēc tam ir iestājies zināms stabilitātes posms un turpmāk tiek plānots tā pakāpenisks pieaugums. Tautsaimniecībā notiekošo pārmaiņu dēļ grūti izstrādāt nozaru attīstības programmas vai koncepcijas, taču dažās nozarēs tās jau ir izstrādātas (piemēram, Latvijas vides aizsardzības politikas plāns (izstrādāts un apstiprināts 1995. g.)).

Visu pārējo tautsaimniecības nozaru attīstību valstī nosaka enerģētika. Latvijas enerģētikai nav savu ievērojamu resursu: 90% kurināmā un 50% elektrības tiek importēti un galvenie piegādātāji ir: Krievija, Ukraina, Baltkrievija, Igaunija un Lietuva. Latvijā atrodas maģistrālie dabas gāzes (1238 km), naftas un naftas produktu vadi (7).

Latvijas Enerģētikas attīstības programmā ieteikti vairāki pamatprincipi, kas nodrošinātu lielāku Latvijas neatkarību enerģētikas jomā:

• garantēta enerģētiskā sektora darbība, lielāku vērību piegriežot energonodrošinātībai;

• vietējo energoresursu (ūdens, koksne, kūdra) lomas palielināšana un naftas atradņu izpēte;

• iespēja iegādāties energoresursus kā Austrumu, tā arī Rietumu tirgū;