Latvijas Vēsture 13 gadsimtā

Par Latvijas iedzīvotāju dzīvi 13. gadsimtā ir saglabājušās simtiem teikas. Tajās runāts gan par mitoloģiskām vietām, gan par nopostītiem pilskalniem, kuros atradušās dažādu iemeslu dēļ nogrimušas pilis, gan par dažādām apmetnēm. Loti pretrunīgi ir saglabājušās liecības par Latviešu kontaktiem ar Vikingiem.

Pirmās vēsturiskās ziņas par Kuršu eksistenci atrodamas Rimberta hronikā par sv. Ansgara dzīvi.

Mainoties klimatiskajiem apstākļiem, sāka mainīties vide un flora. Cilvēku galvenais iztikas avots bija zemkopība un lopkopība, attīstījās arī mežu dravniecība. Katrā Latvijas reģionā bija mainīga zemkopības attīstība, jo daudzās vietās sāka izplatīties nelietderīgas augu kultūras.

Baltu ciltis centās savas apgūtās zemes paplašināt ziemeļu virzienā, kur dzīvoja Baltijas somi – Lībieši un Igauņi. Par tā laika norisēm plaši aprakstīts Indriķa hronikā. Latvijas teritorijā notika arī dažāda veida uzbrukumi mierīgajiem iedzīvotājiem, kur tie tika nogalināti un aplaupīti. Krustneši iekaroja daudz zemju un teritoriju un notika asiņainas un nežēlīgas cīņas.

Latvijas iedzīvotāju sabiedrība bija sociāli diferencēta. Mūsdienās pētot senās apbedījumu vietas, par apbedītā statusu sabiedrībā var spriest, par lietām, kuras atrodamas tā apbedījuma vietā. Pie katra apbedītā atrastās lietas, norādīja, par mirušā cilvēka reliģisko, sabiedrisko vai tautisko piederību.

13. gadsimta Latvijā pastāvēja nodevu sistēma, kuru pārvaldīja Senlatvijas administrācija, lai nodrošinātu zemes pārvaldi. Nodokļu lielumu noteica pēc arklu skaita. Valdnieks apceļoja teritorijas ievācot nodokļus un spriežot tiesu pār iedzīvotājiem.

Varas struktūras daļa bija kara sapulces (Colloquium), kurās lēma valsts pārvaldes un starptautisko attiecību jautājumus.

Senlatvijas kristīšana bija sarežģīts process, kuru izlēma Pāvesti un bīskapi. Romas pāvests ziņojis, ka Senlatvijas iedzīvotāji, vēl pirms Vācu invāzijas bijuši ,,pagāni”. Pielūguši neprātīgus dzīvniekus un nešķīstus garus. Notika reģionu un iedzīvotāju kristīšana. Notika Lībju, Kuršu , Zemgaļu, Latgaļu un Senlatvijas reģionu kristīšanas ceramonijas.