Latvijas zivis
Mailīte ir neliela,8…9 cm gara zivtiņa, parasti uzturas bariņos strautos un upītēs ar nelielu straumi. Ķermenis slaids, galva noapaļota, maza mute ar viegli izliektu un nedaudz garāku apakšžokli. Piere šaura, plakana. Sānlīnija vienmēr ar pārtraukumiem. Zvīņas sīkas, vēders kails, tikai aiz žaunu spraugas katrā pusē uz vēdera ir svītras no 7…8 zvīņu rindām. Krūšu spuras noapaļotas, muguras un tūpļa spuras viegli ieapaļas. Ķermeņa sānos lieli, bet ne izteikti plankumi. Sāniem dažreiz zeltains spīdums. Parasti vēders balts, spuras dzeltenīgas. Nārsta laikā krāsa sevišķi izteikta. Nārsto aprīlī, maijā. Dzīvo vienmēr baros krasta tuvumā- tīros, dzestros ūdeņos ar smilšainu gultni. Barojas ar citu zivju ikriem, tārpiem, kukaiņiem, vēžveidīgajiem un ūdensaugiem.
Latvijas upēs un ezeros plaši izplatīta zivs. Parasti uzturas lēnās, klusās vietās straumju malās un atvaru augšgalos ūdens virsējos slāņos. Tā ir 12…15 gara zivtiņa. Mugura zilganā krāsā, sāni sudraboti. Barojas ar kukaiņiem un zivju ikriem, kurus iznīcina lielā daudzumā. Nārsto maijā un jūnijā.
Upju zivs, kas uzturas ne visai straujos ūdeņos ar oļu vai smilts gultni. Bieži sastopama atvaru pastraumēs un parasti uzturas ūdens apakšējos slāņos ,bet ūdens virsējs un vidējos slāņos sastopama reti. Grunduļi sastopami arī ezeros, bet tur tie meklējami vietās ar smilšainu un grants gultni. Pārtiek no citu zivju ikriem, tārpiem un kukaiņu kāpuriem. Nārsto aprīļa beigās līdz jūnijam.
Grundulis ir neliela saldūdens zivs, līdz 20 cm, parasti 10…15 cm gara, ar gandrīz apaļu ķermeni. Uz muguras un sānlīnijas tumši plankumi (6…12) uz zaļganbrūna pamata. Iedzelteni sāni, muguras un astes spuras arī plankumotas, sudrabota vēderdaļa. Zvīņas diezgan lielas. Pie virslūpas mutes kaktiņos divi labi attīstīti taustekļi. Ķermeņa krāsa un forma mainīga.
Rauda ir plaši izplatīta saldūdens zivs, skaista un veikla. Tā sastopama upēs, ezeros, strautos, izņemot kūdrainus ezerus. Raudas labprāt mēdz uzturēties tīrā ūdenī ar grantainu un oļainu gultni, bet izvairās no auksta un strauja ūdens; mīl lēni tekošu un siltu ūdeni, vietas, kas bagātas ar ūdensaugiem. Pavasarī un vasarā uzturas seklās vietās mazos pulciņos, sākoties ziemai, salasās baros dziļās vietās. Raudas barojas ar ūdensaugiem, kukaiņiem un to kāpuriem.
Ķermenis no sāniem saspiests. Mugura parasti zaļgani melna, sāni gaišāki, vēders sudrabains. Raudas krāsa ļoti mainīga un atkarīga no ūdens ķīmiskā sastāva un citiem ārējās vides apstākļiem. Muguras un astes spuras, pārējās oranžas vai sarkanas.
