Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodekss
Šis kodekss nosaka ētikas pamatprincipus, kuri jāievēro visiem advokātiem, kas iesaistīti Latvijas valsts un starptautiskajā juridiskajā praksē.
Ētikas kodeksa pamatuzdevums ir sekmēt advokāta profesijas nozīmi likumības un taisnīguma nodrošināšanā, demokrātijas ideālu un institūciju atbalstīšanā un veicināšanā, kā arī advokāta tiesību un pienākumu godprātīgu un kvalificētu veikšanu.
2.2. Advokātam profesionāli un atklāti jāizklāsta klientam savs viedoklis lietā, jāsniedz attiecīgā juridiskā palīdzība. Tas attiecas arī uz gadījumiem, ja advokāts sniedz juridisko palīdzību pēc nozīmējuma.
2.3. Advokāts jebkurā laikā var brīvi atteikties no lietas vešanas, kuru tas nav uzņēmies.
2.6. Advokātam, ja tas ir klienta interesēs, jācenšas panākt lietas atrisinājumu ārpustiesas kārtībā, pirms lietas iztiesāšanas uzsākšanas. Advokāts nedrīkst izraisīt iztiesāšanu, lai gūtu no tās materiālu labumu.
3.1. Advokāts nevar uzņemties lietas vešanu, ja viņš nav kompetents vai nevar precīzi veikt profesionālo pienākumu.
3.3. Advokāts nedrīkst atļaut savu profesionālo praksi vai savu vārdu izmantot citām personām, kurām oficiāli nav atļauts darboties tiesiskā jomā.
Advokāts nedrīkst uzticēt juridiski nekvalificētai personai, kas neatrodas viņa pakļautībā vai kontrolē, jebkuras darbības, kuras saskaņā ar likumu drīkst veikt tikai advokāts.
6.2. Advokāts, kas iesaista citu valstu advokātus kā konsultantus lietā vai sadarbojas ar viņiem lietas vešanā, ir atbildīgs par izdevumu samaksu iesaistītām personām. Viņam nav tiesību pieprasīt atalgojumu sev par konsultantu iesaistīšanu.
6.3. Finansu lietās advokātam jābūt īpaši precīzam un uzmanīgam. Viņš nekad nedrīkst sajaukt klientu naudas līdzekļus ar savējiem, un viņam jābūt spējīgam jebkurā laikā atmaksāt uzticēto naudu.
Advokāts nedrīkst paturēt naudu, kas saņemta klientu vajadzībām, ilgāk kā tas ir nepieciešams.
6.4. Advokāts drīkst pieprasīt iepriekšēju iemaksu savu izdevumu segšanai, bet šai iemaksai jābūt samērīgai paredzamajiem maksājumiem, iespējamiem izdevumiem un darba apjomam.
7.4. Normas, kas regulē advokāta attiecības ar tiesām, attiecas arī uz viņa attiecībām ar arbitriem un citām personām, kas veic tiesas funkcijas, pat ja šīm attiecībām ir gadījuma raksturs.
