Lauksaimniecības produktu importa un eksporta analīze

Pēc 2004.gada 1.maija līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā uz Latviju attiecas ES veidotā ārējās tirdzniecības politika un brīva preču kustība Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Tādējādi Latvijas uzņēmēji var realizēt savu produkciju bez jebkādiem kvantitatīviem un tarifu ierobežojumiem 24 Eiropas Savienības dalībvalstīs. ES ārējās tirdzniecības politika tiek veidota pēc vienotiem principiem, un sarunu vešanu par tirdzniecības jautājumiem ar trešajām valstīm, t.sk. par starptautisko tirdzniecības līgumu slēgšanu ES 25 dalībvalstu vārdā ES dalībvalstis ir deleģējušas Eiropas Komisijai ar mērķi ne tikai veicināt ES ārējās tirdzniecības un ekonomisko attīstību, bet arī veicināt ilgtspējīgu ekonomisko attīstību pasaules mērogā, integrējot daudzas valstis pasaules tirdzniecībā.

Latvijas iestāšanās ES atstājusi pozitīvu ietekmi uz pārtikas produktu ražošanas un tās realizācijas attīstību. Lauksaimniecības un tās pārstrādes produktu realizācijas vērtība ES kopējā tirgū 2005.gadā, salīdzinot ar 2004.gadu, kopumā palielinājusies par 87 % jeb par Ls 114,5 milj. Savukārt, salīdzinot ar 2003.gadu, ES dalībvalstīs pārdotās produkcijas vērtības apjoms palielinājies 2,8 reizes. Kopumā 2005.gadā, salīdzinot ar 2004.gadu, ES dalībvalstu lauksaimniecības un to pārstrādes produktu ievedums Latvijā palielinājies par 33 %, jo pēc ES paplašināšanās un atceļot muitas nodokļus, kā arī kvantitatīvos ierobežojumus starp ES dalībvalstīm, radās iespēja brīvai preču kustībai ES tirgū.

Lauksaimniecības preču tirgū būtisku apgrozījuma daļu veido gaļas un gaļas produkti. Gaļas un gaļas produktu ražošana Latvijā ir viena no aktuālākajām lauksaimniecības produkcijas pārstrādes nozarēm. Un tāpēc es izvēlējos pētīt gaļas produktu eksportu un importu.

Kursa darba mērķis: Pētīt un analizēt lauksaimniecības produktu importu un eksportu.

Līdz ar to kursa darbā izvirzīti sekojoši uzdevumi:

2. Pētīt un analizēt gaļas un gaļas produktu importu un eksportu.

Kursa darbā izmantotas dažādas metodes: salīdzināšana, informācijas vākšana, apkopošana, analīze.

Par informācijas pamatavotiem šajā darbā tiek izmantoti Latvijas Republikas Lauksaimniecības Ministrijas gada ziņojumi, Centrālās statistikas datu bāzes informācija.1. LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTU ĀRĒJĀ TIRDZNIECĪBA

Lauksaimniecības produkcijas eksports pirmkārt, ir dotajā valstī ražotās produkcijas izvešana un realizācija ārzemēs; otrkārt produkcijas iekšzemē izvešanai uz citām valstīm ar nosacījumu, ka šīs preces šķērsos robežu. Ārējās tirdzniecības prakse ir variantiem bagāta. Eksportētājs parasti ir vietējā firma, kas produkciju izved saskaņā ar ārzemju partnera pasūtījumu, noslēgtu līgumu. Ar eksportoperācijām var nodarboties gan uzņēmums ražotājs, gan starpnieks. Pašmāju uzņēmējsabiedrība var produkciju nosūtīt savām ārzemju filiālēm un meitas uzņēmumiem. Eksportētāja partneri ārzemēs var būt ražojošie uzņēmumi (izejvielu, materiālu, kurināmā, enerģijas, pusfabrikātu, komplektējošo detaļu, iekārtu un mašīnu eksports), vairumtirgotāji , retāk mazumtirgotāji. Plašākā mērogā produkcijas eksports īstenojas ar šopingtūrisma starpniecību. Tā objekts ir plaša patēriņa preces, lietotas automašīnas [1,363.lpp.].

Lauksaimniecības produktu importa un eksporta regulēšanai Eiropas Savienībā ir izveidots speciālais ārējās tirdzniecības režīms. Galvenais mērķis ir nodrošināt ES lauksaimniecības produktu konkurētspēju pasaules un vietējā tirgū, atbalstot vietējos ražotājus. Līdz ar iestāšanās brīdi ES, Latvija tirdzniecībā ar trešajām valstīm piemēro ES importa un eksporta administrēšanas sistēmu. Lai realizētu šo sistēmu, nepieciešamos kopējos nosacījumus tirdzniecības mehānismu piemērošanai galvenokārt nosaka ES normatīvie akti (regulas). Saistībā ar importa un eksporta licencēšanu, eksporta kompensāciju, nodrošinājumu piemērošanu regulās identificētās dalībvalstu izvēles un specifiskās prasības, kā arī to administrēšanā iesaistīto institūciju Lauku atbalsta dienesta, Galvenās muitas pārvaldes, Pārtikas un veterinārā dienesta funkcijas noteiktas Ministru kabineta 2004. gada 22. aprīļa noteikumos Nr. 406 „Lauksaimniecības un pārstrādāto lauksaimniecības produktu ārējās tirdzniecības režīma administrēšanas kārtība”.