Laulību noslēgšanas nosacījumi un šķēršļi Latvijā

Laulības noslēgšanai Latvijā ir vairāki šķēršļi. Lai stātos laulībā ir jāievēro likumi, kas nosaka, kad persona drīkst stāties laulībā, pretējā gadījumā, laulība, ko personas noslēgs, būs spēkā neesoša. Iespējams, šie pastāvošie likumi neapmierina visas personas, piemēram homoseksuālus, ja viņi vēlas stāties laulībā, taču viņiem tas ir aizliegts. Kā arī pirms laulības noslēgšanas notiek izsludināšana, kas ir obligāta pirmslaulības fāze.

Pēdējo gadu laikā zināmi ir pieaugusi interese par laulības un ģimenes problēmām un to risināšanā. Šīs problēmas tiek aizvien vairāk aplūkotas un analizētas speciālajā literatūrā socioloģiskā, filozofiskā, juridiskā, pedagoģiskā un cita veida literatūrā, kā arī lielu uzmanību šim problēmām pievērš arī nespeciālisti. Un tas ir dabiski. Ģimenes loma sabiedrībā arvien vairāk palielinās, paaugstinās sociālās nozīmes funkcijas, kuras ir jāizpilda tieši ģimenei. Par šīm funkcijām tiek daudz runāts un rakstīts. Diskusijas norit par to, ko un kā vajag izdarīt, lai šīs funkcijas ģimenē atklātos pilnībā, personības, ģimenes un sabiedrības lielākai efektivitātei. No šejienes arī izriet paaugstināta interese pie ģimenes un tās problēmām.

Savā darbā es aplūkoju vienu no ģimenes problēmām laulības tiesisko attiecību izbeigšana. Kā izriet no paša darba nosaukuma, tēma ir diezgan šaura, kas skar tieši vairāk laulības šķiršanu. Šī ir tikai daļa no attiecībām , kas izriet no ģimenes un laulības. Bet tieši šī daļa ir viena no svarīgākajām, kas ietilpst laulības jautājumu sistēmā.

Laulības tiesisko attiecību izbeigšanas problēma lielākā sociālā problēma mūsdienu sabiedrībā. Lielā mērā tas izriet no tā, ka jauniešu, kas stājas laulībā, materiālā un garīgā dzīve nav pilnībā nostiprinājusies. Bet laulības tiesisko attiecību izbeigšanas pieaugums tie ir vistiešākie draudi ģimenes stabilitātē un tās saglabāšanā. Tāpēc arvien biežāk un uzstājīgāk tiek noskaidroti jautājumi, kas saistīti ar laulības tiesisko attiecību izbeigšanas iemesliem. Mūsu sabiedrībai tas ir pa spēkam un drīzumā ar laiku šī problēma tiks atrisināta.

Savā darbā es vēlētos iepazīstināt ar sekojošiem mērķiem :

Tuvāk izprast Latvijas Republikaslikumdošanu par laulības tiesisko attiecību izbeigšanu.

Pievērst uzmanību laulības šķiršanas problēmas aktualitātei Latvijas Republikā.

Sakarā par laulības šķiršanu pastāv divi pretrunīgi uzskati :

viens no uzskatiem ir tāds, ka laulības šķiršana tiek skatīta kā negatīva parādība ;

otrs izskata laulību un sekojoši arī laulības šķiršanu kā ļoti personisku pašu laulāto darīšanu.

Tomēr, balstoties uz empīriskiem uzskatiem, nedrīkst viennozīmīgi atbalstīt vienu vai otru uzskatu. Laulības šķiršanas, ņemot vērā to individuālo pieeju, nedrīkst novērtēt laulības šķiršanu vispārēji. Šāda pieeja var novest pie tā, ka sabiedrības domas un uzskati nosodoši attieksies pret laulības šķiršanām, neiedziļinoties dziļākā tās problēmas risināšanā. Bet no otras puses vieglprātīga un neapdomīga attieksme pret laulības šķiršanu.

Pirmkārt jau laulībā nevar stāties persona, kura nav sasniegusi 18 gadus, izņemot vienu gadījumu. Likumā ir noteikts laulības vecums, kā sievietēm tā arī vīriešiem tas ir vienāds. Civillikumā 32. pants laulības spēju saista nevis ar pilngadības sasniegšanu, bet gan ar noteikta vecuma sasniegšanu, proti, 18 gadu sasniegšanu. Tas ir minimālais laulības vecums, lai personām, kas stājas laulībā būtu nepieciešamais fiziskais un garīgais briedums, taču likumā nav norādīts maksimālai laulības stāšanās vecums un gadu starpība starp personām, kuras stājas laulībā. Pēc manām domām, laulībā nevajadzētu stāties jaunām personām, jo uzskatu, ka personās šādai dzīvei nav nobriedušas un laulība ilgi nepastāvēs.