Leģionāri 1941: nacionālo partizānu vienības

No 1943. gada marta līdz 1944. gada septembrim Latvijā norisinājās vairākas mobilizācijas akcijas. Iesaukšanu leģionā sākotnēji pamatoja ar vācu 1941. gada 19. decembra noteikumu par darba pienākuma ieviešanu ieņemtajos Austrumu apgabalos, bet vēlāk formāli atsaucās uz pirmskara Latvijas Kara klausības likumu. Latvijas ģenerālkomisariāta Darba un sociālās pārvaldes paspārnē nodibināja pārbaudes vadības štābu, bet mobilizācijai pakļauto sarakstus sastādīja policija. Sākotnēji jauniesauktajiem bija dota nosacīta izvēles iespēja starp dienestu leģionā, vērmahtā un darba dienestā. Vēlāk pārbaudes akcijas veica «SS papildinājumu komanda «Ostlande», bet no 1944. 14. februāra iesaukšanu pārņēma jaunizveidotā “SS papildinājumu komanda “Latvija”” (SS Ersatzkommando Lettlland) leģiona ģenerālinspektora vadībā. Līdz ar totālās mobilizācijas izsludināšanu 1944. gada jūlijā tai tika pakļauti 1906. 1928. gadā dzimušie vīrieši. Mobilizācija leģionā notika arī 1944. gada septembrī un oktobrī Kurzemē. Kaut arī vairākums pakļāvās mobilizācijai, daudzi mēģināja no izvairīties vai pat dezertēja. Sākotnēji bargākais sods par izvairīšanos no mobilizācijas bija līdz pat 6 mēnešiem ieslodzījuma. 1943. gada 24. novembrī nodibināja Sevišķo kara tiesu, paredzot arī nāves soda piespriešanu. 1944. gada vasarā Berlīnē pat pieņēma lēmumu, ka ikvienu personu, kas nepakļaujas mobilizācijai 48 stundu laikā, var nošaut.

Vācijas bruņotajos spēkos izveidotās ieroču SS divīzijas bija sadalītas trīs kategorijās: 1) vācu brīvprātīgie SS Divisionen (14 divīzijas), 2) ģermāņu rases brīvprātīgie SS Freiwilligen Divisionen (11 divīzijas), 3) galvenokārt Austrumeiropas tautām piederīgie Divisionen der Waffen SS (16 divīzijas). Latviešu leģiona vienības piederēja pie šīs pēdējās kategorijas, kas nozīmēja pakļautību, nevis piederību SS organizācijai. Arī frontes apstākļos leģiona vienības pakļāvās vērmahta augstākajai pavēlniecībai un to piederība SS karaspēkam bija tīri formāla. Leģiona vienību nosaukumi un dienesta pakāpes bija savādākas nekā vācu SS vienībām. Pirms dienesta pakāpēm parasti bija burti Leg. (vēlāk Waff.

Leģiona 15. un 19. divīzijas komandieri bija vācieši, un divīziju štābi sastāvēja no vācu virsniekiem. Latviešiem piešķīra divīzijas kājnieku priekšnieka amatu, kurš vienlaikus bija latviešu sakaru virsnieks divīzijas štābā.

1943. gada 24. janvārī izveidoto Latviešu SS leģionu 15.