Lēmumu analīzes metodes

Katram cilvēkam ir dzīvē bijušas situācijas, kurās tam jāpieņem kāds lēmums. Bet tāda jau ir katra cilvēka ikdiena. Bet ja mērķis ir viens, iespējas ir vairākas un ar dažādiem rādītājiem, tad palīgā var nākt Lēmumu analīze.

Lemšanas jēdziens ir – mērķtiecīgs darbības veids, kura rezultātā jāizvēlas viena no esošām alternatīvām.

*) cilvēks vai grupa, kura risina uzdevumus, izmantojot tehniskos līdzekļus,

*) viens vai vairāki mērķi, saskaņā ar kuriem notiek izvēle;

Lēmumu pieņemšanas metodes ir dažādas un tās atšķiras ar lēmumu uzdevuma apstākļiem (determinēti, riska, nenoteikti apstākļi), kā arī ar alternatīvu un kritēriju kopu lielumiem.

Uz doto brīdi evristisko lēmumu noteikumi ir ļoti daudzi. Grāmatas “Lēmumu pieņemšana daudzkritēriju gadījumā” autors Gafts ir apskatījis trīs izdalītas evristisko lēmumu grupas.

Šajā studiju darbā ir aprakstīta pirmā evristisko lēmumu noteikumu grupa.

Pirmās grupas lēmumu noteikumi postulē kritēriju K1, ... Kn noteiktu konvolūcijas veidu kopējā integrālī, saturot dažas konstantes, kuru nozīme balstās uz esošās informācijas prioritāti. Šādas pieejas gadījumā daudzkritēriju uzdevums nonāk pie pieļaujamā lēmuma meklāšanas, nodrošinot maksimālu nozīmi izvēlētam integrālam kritērijam. Citiem vārdiem – postulējas ne tikai pats pastāvošās vērtības nozīmīguma fakts, bet arī konkrētais veids, piemēram,

Pēc daudzu autoru domām, meklēt konstanšu ao, ai, bi, ci, do vērtības ir diezgan apgrūtinošas. Tādēļ izrietošais uzdevums aizvietojas ar jaunu, tam ekvivalentu: atrast pieļaujamo lēmumu kritēriju vērtību, kura izvietojas vistuvāk pie kādas ideālas (optimālas) vektora vērtības x* = (x*, x*, ... , x*), kur ar x* saprotama optimālā kritērija

Ki nozīme. Pieņemts, ka vektora x* komponentes var būt netiešas personas (lēmumu pieņemot) uzdotas, vai kā maksimālās kritēriju vērtības. Konvolūcijas kritēriju veids šajā gadījumā norāda vektoru “tuvuma mēru”. Pēc nelielas pārveidošanas viegli pierādīt, ka konvolūucijas attēlo sekojošus skalārus “tuvuma mērus”: