Ļeņins: komunistiskās revolūcijas līderis

Vladimirs Uļjanovs, biežāk pazīstams kā Ļeņins (krievu: Влади́мир Ильи́ч Улья́нов, Ле́нин, dzimis 1870. gada 10. aprīlī (22. aprīlī pēc jaunā stila) Simbirskā, miris 1924. gada 21. janvārī Gorkos pie Maskavas) bija Krievijas revolucionārs, boļševiku partijas līderis, pirmais PSRS vadītājs un ļeņinisma ideoloģijas dibinātājs. Tiek uzskatīts par vienu no XX gadsimta ietekmīgakajiem politiķiem.

Vladimirs Uļjanovs, biežāk pazīstams kā Ļeņins (krievu: Влади́мир Ильи́ч Улья́нов, Ле́нин, dzimis 1870. gada 10. aprīlī (22. aprīlī pēc jaunā stila) Simbirskā, miris 1924. gada 21. janvārī Gorkos pie Maskavas) bija Krievijas revolucionārs, boļševiku partijas līderis, pirmais PSRS vadītājs un ļeņinisma ideoloģijas dibinātājs. Tiek uzskatīts par vienu no XX gadsimta ietekmīgakajiem politiķiem.

Dzimis Krievijas vidienes provinces pilsētā - Simbirskā (mūsdienu Uļjanovskā) skolu inspektora ģimenē.

1887. gadā Uļjanovu izslēdza no Kazaņas universitātes radikālo uzskatu dēļ. Tajā pašā gadā viņa brāli Aleksandru Uļjanovu sodīja ar nāvi par atentātu pret caru Aleksandru III. Ļeņins turpināja mācības pašmācības ceļā un 1881. gadā ieguva jurista licensi.

Strādājot kā jurists Sanktpēterburgā, viņš iepazinās ar Kārļa Marksa un Frīdriha Engelsa darbiem. Tā kā marksisms bija Krievijā aizliegts, drīz vien Ļeņinu apcietināja un ieslodzīja cietumā uz gadu, bet pēc tam izsūtīja uz Sibīriju.

1898. gada jūlijā Sibīrijā Ļeņins apprecēja revolucionāri Nadeždu Krupskaju. 1899. gadā tika publicēts viņa darbs Kapitālisma attīstība Krievijā. 1900. gadā Ļeņinam tika ļauts atgriezties no Sibīrijas.

Tūlīt pec tam Ļeņins izceļoja uz Eiropu, kur viņš sāka organizēt marksistu laikraksta Iskra izdošanu un kļuva par vienu no vadošajiem Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (KSDSP) biedriem.

1903. gadā, pēc Ļeņina disputa ar citu ievērojamu KSDSP biedru Jūliju Martovu, partija sašķēlās divās frakcijās - radikālajā...