Lēņu tiesības

I Lēņu tiesību izveidošanās un attīstība viduslaiku Eiropā. 4 – 19.

II Lēņu tiesības ārpus kontinentālās viduslaiku Eiropas – Anglijā. 20 – 25.

Katrā laikmetā attiecības starp objektiem un subjektiem regulē dažādas tiesības. Tā viduslaiku pilsētās ievēroja pilsētu statūtus, reliģijā šajā laikā pastāvēja kanoniskās tiesības, bet ārpus reliģijas un pilsētas – laukos – attiecības starp cilvēkiem un viņiem piederošiem īpašumiem regulēja lēņu tiesības.

Lēņu tiesības ir būtiska feodālās sistēmas sastāvdaļa. Bez šo tiesību elementiem - lēņa kungs, lēņa vīrs, viņu personiskās saites, lēnis, lēņu vīra militārais dienests – nav iedomājams arī pats feodālisms.

Feodālisms kā valsts iekārta Eiropā pastāvēja ļoti ilgi, Austrumeiropā tās elementi bija sastopami līdz pat 19. gadsimta vidum. Savukārt, gandrīz visās Āzijas un Āfrikas valstīs minētās iekārtas paliekas pastāvēja līdz Otram pasaules karam. Šajā ilgajā vēstures posmā, mainoties cilvēces filozofiskai domai, mainījās un attīstījās arī lēņu tiesības. Lai arī katrā konkrētā valstī var saskatīt nelielas atšķirīgas nianses, tomēr kopumā Rietumeiropā pastāvēja sakarības, kuru pamati un būtība skaidri raksturo šīs tiesības. To gan nevar teikt runājot par Anglijas lēņu tiesībām, kas izteikti atšķīrās no Eiropas lēņu tiesībām.

Kursa darba – Lēņu tiesības – mērķis ir izpētīt šo tiesību rašanos un attīstību Eiropā. Uzdevumi:

2)analizēt lēņu tiesības konkrētā normatīvā aktā – Lielā brīvību hartā.

apakšnodaļām un nobeiguma. Pirmās nodaļas apakšnodaļās tiek apskatīta šo tiesību izcelšanās vēsture, pašas tiesības, lēņu tipi, lēņu spēja un lēņu tiesību avoti. Otrā nodaļa ir veltīta Anglijai. Te aplūkotas Anglijas īpašumu tiesības, bet otrā apakšnodaļā lēņu tiesības Lielā brīvību hartā.

Lēņu tiesības ir ļoti nozīmīga un būtiska viduslaiku tiesību nozare. Tās ietvēra vispusīgu tiesību un pienākumu kopumu, kas bija saistošs noteiktām feodālās sabiedrības kārtām. Bet, atšķirībā no mūsdienām, kur visas tiesības tiek dalītas privātās vai publiskās, te tika ietvertas abas. Tātad “lēņu tiesības bija savdabīga viduslaiku tiesību nozare, kas regulēja gan privātās, gan publiskās attiecības. Privātā sfērā tās bija nesaraujami saistītas ar lietu, ģimenes un mantošanas tiesībām, savukārt, par lēņa zvēresta laušanu vai nepaklausību draudēja kriminālatbildība līdz ar goda atņemšanu vai (un) dzīvības zaudēšanu.”1)