Leons Batista Alberti

Leons Batista Alberti audzis dižciltīgas un garīgi brīvas ģimenes atmosfērā. Beidzis humānista Barnicas pansionātu Padujā, vēlāk studē Boloņas universitātē. Alberti iegūst daudzpusīgu izglītību, kas renesanses laikmetam ir ļoti raksturīgi. Tajā pašā laikā slimīgs kopš dzimšanas, taču spēja padarīt sevi fizisku stipru un veselu. Viņu piemeklē daudz neveiksmju un nelaimju (universitātes laikā mirst viņa tēvs, stipri iedragājot ģimenes materiālo stāvokli, viņam tiek nelikumīgi atņemts mantojums). Tas viss varēja novest viņu vientulībā un pesimismā, bet padarīja viņu atvērtu cilvēkiem un dzīvei.

Leons Batista Alberti ir viens no daudzajiem renesanses humānistiem, kuram pateicoties māksla jaunajā kultūras domāšanā kļūst tikpat nozīmīgakā pasaules uzskats. Trīs viņa traktāti par glezniecību, arhitektūru un skulptūru ir mākslas teorijas kvintesence. Viņa traktāts par glezniecību ir daiļrades procesa analīze, tajā teorētiski tiek atklāta arī iespēja mākslinieciskajā procesā izmantot Bruneleski perspektīvas teoriju. Atrodoties Romas pāvesta dienestā, top Alberti traktāts par arhitektūru, kurā Vitrūvija ietekmē lasītājs tiek iepazīstināts ar antīko arhitektūru.