Les miserables

Žans Valžans tiek atbrīvots pēc deviņpadsmit katorgā pavadītiem gadiem. Viņam tiek izsniegta dzeltenā zagļa pase. Viņš saprot, ka izbijis katordznieks brīvībā ir nolemts izstumtā dzīvei. Vienīgais viņa ierocis pret sabiedrību ir naids. Viņš nevar atrast naktsmājas, par darbu saņem divreiz mazāku samaksu nekā pārējie. Vienīgais cilvēks, kurš viņu uzņem savā mājā ir Bīskaps. Tomēr naktī Žans Valžans nozog Bīskapa sudrablietas un aizbēg. Viņš tiek aizturēts. Bīskaps glābj Žanu Valžanu, policijai apgalvodams, ka nozagtās mantas ir dāvana. Satriekts par Bīskapa rīcību, Žans Valžans nolemj sākt jaunu dzīvi.

Ir pagājuši astoņi gadi. Žans Valžans ir kļuvis par Madlēna kungu, fabrikas īpašnieku un pilsētas mēru.

Viņa fabrikā strādā Fantīna, vientuļā māte, kura savas meitas Kozetes audzināšanu ir uzticējusi citai ģimenei. Pārējās fabrikas strādnieces, uzzinot par Fantīnas ārlaulības bērnu panāk, ka viņa tiek atlaista. Fantīna nonāk nabadzībā. Viņa uzzina, ka Kozete ir slima, un zālēm steidzami nepieciešama nauda. Fantīna pārdod savu medaljonu un savus garos matus, taču ar to ir par maz. Viņa ir spiesta kļūt par prostitūtu. Kad Fantīna atsakās apkalpot kādu augstdzimušu švītu, izceļas strīds, un Fantīna tiek apcietināta. Policijas inspektors Žavērs jau grib vest Fantīnu uz cietumu, kad iejaucas pilsētas mērs (Žans Valžans) un liek Fantīnu nogādāt slimnīcā.

Kādā ieliņā apgāžas ormaņa rati un saspiež vietējo kučieri. Pilsētas mērs viņu izglābj. To redz policijas inspektors Žavērs, kas atceras, ka, strādājot par uzraugu katorgā, pazinis ieslodzīto Žanu Valžanu, kuram piemitis tāds pats spēks kā pilsētas mēram.