Lielā Depresija

Lielā depresija ir saimniecisko grūtību periods Amerikas Savienoto Valstu starpkaru posmā. Šis laiks kopumā bija sociālpsiholoģiska reakcija pēc divu gadu desmitu nemitīgas ražošanas izaugsmes.

Ļoti smagu un ilgstošu krīzi sauc par depresiju.

ASV bija vājas arodbiedrības, kas necīnījās par lielām algām. Strādnieki par mazām algām nevarēja daudz atļauties un ņēma aizņēmumus no bankām, kuras tiecās pēc peļņas no aizdevuma procentiem, nekontrolējot vai cilvēki spēs atdot parādu.

Akciju cenas bija krietni augstākas nekā to vērtība un ,lai palielinātu savus ienākumus, cilvēki labprāt pirka akcijas, vēlāk tās pārdodot. Cilvēkiem radās šaubas par akciju reālo vērtību un tās sāka masveidā pārdot un to cenas katastrofāli kritās.

Starpkaru posmā ASV notika strauja attīstība, bija liela izaugsme, daudz brīvu zemju, iebrauca daudzi imigranti, kuri sagādāja lētu darbaspēku. Eiropas valstis, kurās pēc kara trūka daudzas preces, labprāt pirka amerikāņu ražojumus. Amerikāņi nepētīja tirgu, bet paļāvās, ka viņu ražojumiem vienmēr būs daudz pircēju, tomēr ar laiku tas pircēju skaits saruka. Kā arī Eiropas zemes atguvās no kara un pašas uzsāka ražošanu un ASV radās liekās preces jeb „pārprodukcija”.

1929.gada oktobrī Ņujorkas biržā pēkšņi sāka krist akciju cenas un, lai nezaudētu naudu, akciju īpašnieki steidzās tās pārdot, palielinot cenu kritumu vēl vairāk. Daudzas akcijas bija pirkušas bankas, tādejādi cilvēki steidzās noguldīto naudu izņemt, lai arī tā neietu zudumā, kā rezultātā sākās banku bankroti.