Lielais ķīris

Putni dzīvo visās zemeslodes malās. Tie ir visdažādākie pēc izskata, dzīvesveida, dzīvesvietas. Daži dzīvo uz sauszemes, citi ūdenī. Ir zināmas apmēram 9000 putnu sugas, un katrai no tām piemīt kas īpašs kā dēļ tā atšķiras no citām.

Lielais ķīris mīt pilsētās, pilsētu nomalēs un citur, kur tuvumā ir jūra, kāda upe vai ezers. Lielais ķīris ir vispopulārākā un visbiežāk sastopamā kaija. Ķīru barība ir sīkās zivis (šie putni nespēj ienirt, lai noķertu lielākas) un kukaiņi. Tādēļ arī ķīri ir ļoti nozīmīgi cilvēku dzīvē. Diemžēl pēdējā laikā ķīru koloniju skaits Latvijā ir samazinājies, tāpēc pret šiem putniem jāizturas saudzīgi, tāpat jāsargā arī ķīru populārākās koloniju vietas.

Ķīris ir vibiežāk sastopamā kaija. Pavasarī tam ir balts ķermenis, zilpelēki spārni, tumšbrūna galva un balta aste, bet rudenī otrādi – melna aste un balta galva ar melnu plankumu pie acīm. Jaunie ķīri ir brūnganpelēki, ar baltām galvām, melnu astes galu un neskaidri baltām krūtīm.

Ķīri parasti apmetas šaurlapu vilkuvālīšu vai niedru ceriem aizaugušos ezeros un upes grīvās. Babītes, Engures, Juglas un citos ezeros tie sastopami lielās un mazās kolonijās.Vislielākajā skaitā ķīri sastopami seklajos piejūras ezeros. Taču pēdējos gados Latvijā to koloniju skaits ir manāmi samazinājies. 1986. gadā Latvijā ligzdoja ap 110000 pāru.

Ligzdu ķīri taisa uz ciņiem vai peldošām zāļu saknēm. 75% pašreizējā skaita ligzdo dažādos ezeros uz virsūdens augāja, retāk – smilšainām saliņām; 16% līdzīgās vietās Daugavas, Lielupes un Ventas vecupēs; 6% zivju dīķos; 3% ligzdo uz Daugavas sērēm un salām, kūdras un dolomīta karjeros, purvos, lagūnās jūras krastā, attīrīšanas iekārtās. 53% populācijas izvietoojušies lielu pilsētu (Rīgas, Liepājas, Ventspils) teritorijā vai to tiešā tuvumā.