Lielās franču revolūcijas cēloņi un sākums

Pēc Francijas karaļa Ludviķa XV nāves pie varas nāk viņa dēla dēls Ludviķis XVI (1754. 1792.).

Tas notika 1774. gadā. Viņš apprecas ar Terēzijas Marijas meitu Mariju Antuaneti. Par cik pēc dabas Ludviķis ir ar vāju gribu un viegli nokļūst citu ietekmē, Marijai Antuanetei uz viņu ir liela ietekme.

Gribēdams ar reformu palīdzību valstī nodibināt kārtību un celt iedzīvotāju labklājības līmeni, viņš par Francijas finansu ģenerālkontrolieri aicina Annē Robēru Žaku Tirgo.

Ludviķis XVI ievada tādas svarīgas reformas kā amatu un tirdzniecības monopolu, starpprovinču muitas atcelšanu, brīvu labības tirdzniecību, zemnieku brīvlaišanu, priviliģēto kārtu aplikšanu ar nodokļiem, kā arī pašvaldības iestāžu atjaunošanu.

Tirgo 1774. gadā atceļ iekšējās muitas labībai, samazina ceļu un tiltu naudas. 1776. gadā atceļ cunftes un atbrīvo zemniekus no valsts klaušām. Tirgo reformas izraisa opozīciju no priviliģēto kārtu un parlamentu puses, un, pēc Marijas Antuanetes ierosinājuma, Ludviķis XVI 1776. gadā Tirgo atlaiž.

1777. gadā Ludvķis XVI finansu ministra amatā uzaicina Žaku Nekeru. Par cik viņš bija protestants, tad oficiāli viņš ieņēma Francijas finansu galvenā direktora posteni. Nekers neveic jaunas reformas, bet cenšas ievērot taupības politiku. Viņš likvidē daudz nevajadzīgu amatu, atbalsta rūpniecību. Izceļoties karam ar Angliju, Nekers mēģina iegūt līdzekļus aizņēmuma ceļā.

1781. gadā viņš publicē valsts budžetu (Compte rendu, presente au Roi), kurā redzami lielie galma izdevumi. Viņa daudzie pretinieki panāk viņa atlaišanu tajā pašā gadā.

Lai novērstu valsts bankrotu, valdība atkārtoti ierosina ar nodokļiem aplikt arī priviliģētās kārtas. Tomēr 1787. gada notabļu sapulcē šo priekšlikumu noraida.

1788. gadā Ludviķis XVI aicina valdībā atpakaļ Nekeru, kurš 1789. gadā panāk plašu sabiedrības aprindu pieprasīto ģenerālštatu sasaukšanu, piešķirot trešajai kārtai tik pat daudz deputātu (600), cik abām priviliģētajām kārtām (muižniekiem un garīdzniekiem) kopā.

Ģenerālštati atklāj savas sēdes 1789. gada 5. maijā, Versaļā. Šo dienu uzskata par Lielās franču revolūcijas sākumu.

Ģenerālštatu sasaukšana. 3. kārtas izvirzītās prasības.

Plašas 3.kārtas aprindas pievienojās ģenerālštatu sasaukšanas prasībai un izstrādāja savu politiskās darbības programmu. Muižniecībā izveidojās liberālais mazākuma virziens, kas bija ar mieru apvienoties ar buržuāziju. Karalim bija jāpiekāpjas. Nekera noteiktajās ģenerālštata vēlēšanās varēja piedalīties visi 25 gadus vecie vīrieši, kam bija pastāvīga dzīvesvieta un kas bija iekļauti nodokļu maksātāju sarakstos.

1789. gada vasaras sākumā tautas kustība sasniedza augstu pakāpi ap 450 tautas dumpju uzliesmoja Francijas pilsētās un ciemos. Galvenokārt tie bija bada dumpji. Sacēlušies sagrāba labības krājumus un panāca, ka tie tiek novērtēti un pārdoti. Pieauga cīņa pret nodokļiem: atteicās kārtot maksājumus, grāva nodokļu kantorus. Sākās uzbrukumi senjoru pilīm un notika stihiskas strādnieku uzstāšanās pilsētās un sadursmes ar karaspēku. Lai gan 3. kārtā arī bija iekšējas nesaskaņas, tomēr visas šīs kārtas sociālās grupas vienoti uzstājās pret aristokrātiju un priviliģētajiem, un feodāli absolūtisko iekārtu.