Lienas tēls Kaudzīšu romānā

(„(..) pacēla no zemes mīļo svēto grāmatu, kuru zināja pa pusei no galvas.”)

(Par spīti savas audžumātes gribai, ir spējusi nepretoties savām jūtām, salaulājoties ar Kasparu, nevis Prātnieku, kā to vēlējās Oļiņiete.)

( Parādās epizodē, kur Liena aiziet pie Kaspara uz jūrmalu, kā arī pretošanās Oļiņietes gribai.)

╦ Oļiņš stipri iemīlējis Lienu – savu audzēkni.

╦ Klusas un nepamanāmas bija Oļiņa attiecības ar Lienu. (Viņš it kā paliek Lienas pusē, aizstāv viņu, jūt žēlumu pret Lienu. Piemēram, epizodē, kur viņš aiziet pie Lienas kapa, un saka Lienai to, ko viņš ir vēlējies, bet nav varējis pasacīt viņas dzīves laikā.

(„Viņu sirdis bij, tā sakot, no pašas bērnības kā saaugušas.”)

(Samelo Oļiņietei, ka ies pie radinieces, lai gan uz vairākām dienām aiziet pie Kaspara uz jūrmalu, nezinot, ko tur var sagaidīt, pametot ierasto dzīves vidi, kurā ir pabijusi visu mūžu.)

╦ Liena pret Annužu ir izturējusies gluži kā meita pret māti, tik tuvas un draudzīgas ir bijušas viņu attiecības. Annuža Lienu mīlējusi vēl vairāk, kā cita māte pašas bērnu, vienmēr vēlējusi Lienai laimes pilnu mūžu un palīdzējusi viņai.

╦ Ciena Prātnieku tikai aiz pieklājības – kā svešu cilvēku.

╦ Liena neiejūtīgi un pat nicinoši runā ar Pietuka Krustiņu, nevēlēdamās dot viņam liekas cerības par viņu kopīgo nākotni.

Ļaužu izsmiekls, ļaunprātīgās valodas, ko palaiž audžumāte kopā ar Prātnieku, Oļiņietes cietsirdība, bēdas par Kaspara pazušanu, kas sabiedrībai liek mēļot arvien ļaunāk – tas viss kopā salauž Lienu fiziski un garīgi, līdz viņa zaudē prātu.