1942.-1956.
Kara gados 26 iestudējumiem 11 bija latviešu autoru darbi. Liela vieta bija klasiskajai un modernajai drāmai. Pēdējais jauniestudējums 1944.gada jūnijā bija V.A. Mocerta opera ,,Bēgšana no Seraijas’’,bet operu spēlē līdz septembrim,kad daļa ansambļa bija devušies bēgļu gaitās.
Karš bija postījis Liepāju un arī teātri, vēl kara pirmajās dienās gāja bojā diriģents Valters Hāns. Daudzi mākslinieki devās trimdā arī scenogrāfs Ēvalds Tajevskis un aktrise Lilija Štengele. Pēc vācu armijas kapitulēšanas 9.maijā teātra nosaukums mainījās. Teātris kļuva par Liepājas Dramatisko teātri. Žaņa Kopštāla vietā par galveno režisoru nozīmēja,kara gados izveidotā LPSR Ivanovas mākslas ansambļa māksliniecisko vadītāju Kārli Piesi.
Ar V.Lāča lugas ,,Uzvara’’ pirmizrādi 1945.gada 3.augustā Liepājas teātris pārkāpa pirmās pēckara sezonas slieksni. Iestudējums (rež. K.Piesis un Ž.Kopštāls) iepriecināja ar sirsnīgu ,saskaņotu tēlojumu,kas tuvināja skatītājiem drosmīgo latviešu divīzijas ļaužu varoņgaitas.
Drīz vien bija sarukusi arī operas un baleta trupa,bet dramatiskajā ansamblī darbu turpināja gandrīz visa vecākā un vidējā paaudze. Scenogrāfa darbu teātrī uzsāka bijušais Rīgas dramatiskā teātra dekorātors Albīns Dzenis.
A.Griguļa komēdija ,,Kā Garpēteros vēsturi taisīja’’(1946.g.) bija pirmā luga ,kas risināja Padomju Latvijas sociālistiskās jauncelsmes problēmas,atjaunoja lauku darba ļaužu dzīvi.
Lai arī netrūka jaunu,talantīgu dziedātāju muzikālās teātra izrādes kļuva arvien neizteiksmīgākas,bet baletus vispār pārtrauca iestudēt. 1950.gadā likvidēja muzikālo trupu un teātris tika pārveidots par Liepājas Drāmas teātri.
Ar 1946./47.gada sezonā iestudēto M.Gorkija lugu ,,Barbari’’ liepājnieki piedalījās Vissavienības M.Gorkija dramaturģijas skatē. 1947.g. 29.decembrī ,svinot 40 gadu jubileju,Liepājas teātra kolektīvs jau varēja reprezentēties ar atzīstamu repertuāru.
Nozīmīgs notikums republikas mākslas dzīvē bija A.Korneičuka ,,Platona Krečeta’’ iestudējums 1947.gadā. Šī 1934.gada sarakstītā luga ,kuras centrā ir ķirurga Platona Krečeta vīrišķīgais,cilvēciskais tēls,valdzina visas paaudzes ar savu patieso humānismu. ,,Režisors N.Mūrnieks pratis parādīt lugas skaidro vienkāršību un izteiksmību’’ ¹, atzina N.Nikolajevs-Bergins.
Padomju cilvēka ētikas un sadzīves jautājumiem bija veltītas daudzas liepājnieku izrādes.Pirmā sezonā teātris iepriecināja mūzikas draugus ar izdevušos Ž.Bizē operas ,,Karmena’’ un B.Aleksandrova iestudējumu. Sākot ar1947.gadu,vadošie solisti viens pēc otra pārgāja darbā uz Rīgu,un Liepājā viņiem nevarēja atrast aizvietotājus.1947.gadā,gatavojoties savai 40 gadu jubilejai ,teātris bija spējis iestudēt tādu nopietnu darbu kā E.Kopa operu ,,Atriebības ugunis’’,turklāt paplašināto variantu ar kori 240 cilvēku sastavā.
¹ N.Nikolajevs-Bergins- ,,Platons Krečets’’ Liepājas teātrī ,,Literatūra un māksla’’
(1947.g.)
