Liepājas teātris
Kara gados 26 iestudējumiem 11 bija latviešu autoru darbi. Liela vieta bija klasiskajai un modernajai drāmai. Pēdējais jauniestudējums 1944.gada jūnijā bija V.A. Mocerta opera ,,Bēgšana no Seraijas’’,bet operu spēlē līdz septembrim,kad daļa ansambļa bija devušies bēgļu gaitās.
Karš bija postījis Liepāju un arī teātri, vēl kara pirmajās dienās gāja bojā diriģents Valters Hāns. Daudzi mākslinieki devās trimdā arī scenogrāfs Ēvalds Tajevskis un aktrise Lilija Štengele. Pēc vācu armijas kapitulēšanas 9.maijā teātra nosaukums mainījās. Teātris kļuva par Liepājas Dramatisko teātri. Žaņa Kopštāla vietā par galveno režisoru nozīmēja,kara gados izveidotā LPSR Ivanovas mākslas ansambļa māksliniecisko vadītāju Kārli Piesi.
Ar V.Lāča lugas ,,Uzvara’’ pirmizrādi 1945.gada 3.augustā Liepājas teātris pārkāpa pirmās pēckara sezonas slieksni. Iestudējums (rež. K.Piesis un Ž.Kopštāls) iepriecināja ar sirsnīgu ,saskaņotu tēlojumu,kas tuvināja skatītājiem drosmīgo latviešu divīzijas ļaužu varoņgaitas.
Drīz vien bija sarukusi arī operas un baleta trupa,bet dramatiskajā ansamblī darbu turpināja gandrīz visa vecākā un vidējā paaudze. Scenogrāfa darbu teātrī uzsāka bijušais Rīgas dramatiskā teātra dekorātors Albīns Dzenis.
A.Griguļa komēdija ,,Kā Garpēteros vēsturi taisīja’’(1946.g.) bija pirmā luga ,kas risināja Padomju Latvijas sociālistiskās jauncelsmes problēmas,atjaunoja lauku darba ļaužu dzīvi.
