Lietišķās sarunas, kad tikties, kur tikties, sarunu kritēriji
Sarunu kritēriji.
Sarunu telpas iekārtojums.
Palīgs vai sekretāre sēž labajā pusē vai pretī augstākajai amatpersonai.
Ierašanās uz sarunu.
Sarunu telpā pirmā ienāk augstākā amatpersona klients , viesis.
Ja augstāka amatpersona sarunājoties stāv kājās , pieceļas arī zemākās amatpersonas.
Pirms sarunas uzsākšanas ir pieņemts vienoties par laika limitu.
Ir svarīgi sarunas laikā veikt rakstiskas piezīmes.
Sarunas gaita.
„ Nē ”.
„ Es to nedarīšu. Tas neietilpst manos pienākumos. ”.
„ Mēs nekad. ”.
„ Es jūs saprotu ”, „ Jā , protams ”, „ Es jums piekrītu ”.
Sarunas noslēgums.
Izejas durvis atver viesi.
Sasveicināšanās.
Kopīgie Verbālās sasveicināšanās principi.
Sasveicināšanās kārtība jaunākais sveicina vecāko , vīrietis sievieti , padotais priekšnieku.
Kopīgie neverbālās sasveicināšanās principi.
Parasti sarokojas ar labo roku.
Pasnigtā roka jāpieņem vienmēr.
Izmantotā literatūra.
Līkopa „ Lietišķā etiķete starptautiskajā biznesā ”, Zvaigzne ABC.
Visbiežāk mēs sastopamies ar lietišķo sarunu darbavietā un darba laikā, taču ir izņēmumi, kad to ir nepieciešamība pielietot restorānā maltītes laikā, piemēram, risinot darba jautājumus.
Kad sarunas notiek īpaši tam paredzētās telpās, tad tām vēlams ir noteikts iekārtojums.
Sarunu telpā nenovieto galdus ar ēdieniem un dzērieniem. Ja paredzēts viesus pārtraukumā vai pēc sarunām pacienāt , galdus klāj citā telpā.
Ja kabineta saimnieks ieņem vietu aiz sava rakstāmgalda, tad tiek viesim skaidri norādīts, kurš sarunā būs līderis.
Palīgs vai sekretāre sēž labajā pusē vai pretī augstākajai amatpersonai.
Ja par sarunas laiku ir notikusi iepriekšēja vienošanās, nav pieņemts kavēties, kā arī ierasties vairāk nekā piecas minūtes pirms norunātā laika.
Sarunu telpā pirmā ienāk augstākā amatpersona (klients, viesis).
Ja augstāka amatpersona sarunājoties stāv kājās, pieceļas arī zemākās amatpersonas.
Apmeklētāja klātbūtnē nav pieklājīgi turpināt telefonsarunu vai iesāktos darbus.
Pirms sarunas uzsākšanas ir pieņemts vienoties par laika limitu.
Ja sarunu partneri nav iepriekš tikušies, ir pieņemts pirms sarunas uzsākšanas apmainīties ar vizītkartēm.
Ja viesis sarunai ieradies no garākaceļa, ir pieņemts apjautāties par ceļojumu un dot laiku atpūsties un sakoncentrēties sarunai. Ieteikums ir pat sākumā kopīgi iedzert kafiju un patērzēt par vispārīgām tēmām.
Ja uzņēmējpuse piedāvā tēju, kafiju vai ūdeni, ir vēlams piekrist. Pēc senām tradīcijām tas viesis, kas nāk ar labiem nodomiem, cienastu vienmēr pieņems.
„Mēs darīsim tā...”, „Es noskaidrošu, uzzināšu”..., „Atradīsim kādu, kurš var jums palīdzēt”.
Ja sarunu partneris pārsniedz sarunai atvēlēto laiku, ir atļauts viņam to aizrādīt. To nedrīkst likt manīt, demonstratīvi skatoties pulkstenī, bet var atgādināt par to ar kādu pieklājības frāzi.
Pirmais kājās pieceļas augstākā amatpersona vai uzņēmējpuses pārstāvis. Tas ir žests, ka saruna ir beigusies. Tur pat notiek arī atvadu sarokošanās.
Uzņēmējpuses augstākā amatpersona pavada viesus līdz durvīm. Tālāk tos pavada zemākā amatpersona vai arī tie var doties prom vieni. Īpaši svarīgus viesus amatpersona pavada līdz ārdurvīm.
Starptautiskajā biznesa saskarsmē nozīmīga loma ir laikam un attieksmei pret to. Laiks netieši ietekmē cilvēku saskarsmi, jo attieksme pret laiku kā kārtību dažādās kultūrās ir radikāli atšķirīgas. Laika uztveres atšķirības var radīt nesaskaņas, pārpratumus un vilšanos lietišķajās attiecībās. Analizējot atšķirīgo laika uztveri, var runāt par kultūrām, kas orientētas uz laiku (Vācija Amerika, Skandināvijas valstis), un kultūrām, kas orientētas uz attiecībām (Japāna, Arābu valstis).
