Lietvārds (lietas vārds)- nosaukums katrai būtnei, katram priekšmetam.
Lietvārds nosauc dzīvas būtnes, dažādus priekšmetus un arī domu priekšmetus (to ko varam sajust, redzēt, iedomāties), dažādas pazīmes un darbības (piem., klusums, skriešana).
Atgriezeniskie lietvārdi. Atgriezeniskie lietvārdi ir no atgriezeniskiem darbības vārdiem darināti lietvārdi ar izskaņām -šanās, -tājies, -tājās, -ējies, -ējās, -ājies, -umies (klausīšanās, pārvēršanās, smiešanās, sacenšanās, klausītājies, klausītājās, smējējies, smējējās, vēlējumies).
•Mūsdienu valodā aktīvi tiek lietoti atgriezeniskie lietvārdi ar izskaņu -šanās, pārējie ļoti reti, reizēm vārds vēlējumies.
•Atgriezenisko lietvārdu locīšana- nav dažu locījumu formu.
Lietvārdu darināšana
•atvasināšana ar izskaņām
•atvasinot lietvārdus ar izskaņām, tās pievieno
opie saknes (skola - skol-nieks, lācis -lāc-ītis)
ovai pie celma.(skolo-tājs, pārbaudīj-ums)
Ar izskaņām lietvārdus atvasina no
•lietvārdiem(māja -mājinieks, saime – saimnieks)
•īpašības vārdiem (sarkans - sarkanums)
•darbības vārdiem (lūgt - lūgšana, sākt - sākums, dziedāt – dziedātājs)
•no skaitļa vārdiem (viens – vienatne)
•no apstākļa vārdiem (sen - senatne, tagad – tagadne)
Atvasinātie lietvārdi ar visbiežāk sastopamajām izskaņām tiks aplūkoti grupās pa nozīmēm, ko lietvārdam piešķir izskaņa (vienai un tai pašai izskaņai var būt vairākas nozīmes).
Personu nosaukumi
Personu nosaukumus parasti atvasina ar izskaņām: -ājs, -āja, -ējs, -ēja, -ene, -ēns, -iene, -iete, -ietis, -iķis, -iķe, -(i)nieks, -(i)niece, -onis, -one, -oòa, -tājs, -tāja, -ulis, -ule.
IzskaņaCelmi, no kuriem atvasinaPiemēri
-ājs
-ājano pirmās konjugācijas pagātnes celmiemcēla - cēlājs, ēda - ēdāja
-ējs
-ējano pirmās konjugācijas darbības vārdu, kā arī no iet, dot pagātnes celmiemgāja - gājējs, raka - racēja, sita - sitējs
-eneno vīriešu dzimtes lietvārdiemdraugs - draudzene, kaķis - kaķene, lācis - lācene
-ēnsno lietvārdiembrālis - brālēns, kaķis - kaķēns, skola - skolēns
-ieneno vīriešu dzimtes lietvārdiemkalējs - kalējiene
-ietis
-ietelielākoties darina no lietvārdiemvīrs - vīrietis, sieva - sieviete, Maskava - maskavietis, Lietuva - lietuviete
-iķis
-iķeno īpašības vārdiem un darbības vārdiemklibs - klibiķis, klibiķe, jumt - jumiķis
-(i)nieks
-(i)nieceno lietvārdiem, īpašības vārdiem, no apstākļa vārdiem un darbības vārdiemslims - slimniece, slimnieks, gudrs - gudrinieks, līdz - līdzinieks, jāt - jātnieks
-onis
-oneno darbības vārdu saknes, retāk no lietvārdiemdilt - dilonis, tumsa - tumsone, varēt - varonis
-oņano darbības vārdu saknesplēst - plēsoņa, muldēt - muldoņa
-tājs
-tājano otrās un trešās konjugācijas darbības vārdu nenoteiksmes celmadejot - dejotājs, dejotāja, rakstīt - rakstītājs, zināt - zinātājs
-ulis
-uleno īpašības vārdiem vai darbības vārdu saknes vai celmamazs - mazulis, brēkt - brēkulis
Dzīvnieku nosaukumi
Dzīvnieku nosaukumus parasti atvasina ar izskaņām -aļa, -ene, -ulis.
IzskaņaCelmi, no kuriem atvasinaPiemēri
-aļano lietvārdiem, īpašības vārdiem un kārtas skaitļa vārdiempoga - pogaļa, brūns - brūnaļa
-enis
-enemūsdienās šos vārdus vairs nelietosisenis, circenis, kamene
-ulismūsdienās nelieto atbilstošo vārdusermulis, zvirbulis
Augu nosaukumi
Augu nosaukumus parasti atvasina ar izskaņām -ājs, -ene.
IzskaņaNo kuriem atvasinaPiemēri
-ājsno lietvārdiemavene - avenājs, dzērvene - dzērvenājs
-eneno lietvārdiem un īpašības vārdiemlācis - lācene, zils - zilene, skābs - skābene
Priekšmetu nosaukumi
Priekšmetu nosaukumus parasti atvasina ar izskaņām -eklis, -ēkllis, -īklis, -īkls, -kl(i)s, -nīca, -nieks, -(s)lis, -tava, -tuve, -ulis.
IzskaņaNo kuriem atvasinaPiemēri
-eklis
-ēklis
-īklis
-īkla
-kl(i)sparasti atvasina no darbības vārdu saknes vai celmagrābt - grābeklis
tēmēt -tēmēklis
adīt - adīklis
šaudīt -šaudīkla
art - arkls
-nîcalietvārdiemmaize - maiznīca, cukurs- cukurnīca
-(i)niekslietvārdiembura - burinieks
-(s)lisdarbības vārdu sakneskāpt - kāpslis
-tava, -tuveparasti no pirmās konjugācijas darbības vārdu nenoteiksmes celmašķilt - šķiltavas, sēt - sētuve
-ulisno darbības vārdu celmazīmēt - zīmulis
Vietu nosaukumi
Vietu nosaukumus parasti atvasina ar izkskaņām -ājs, -iene, -iens, -ija, -nīca, -tava, -tuve.
IzskaņaNo kuriem atvasinaPiemēri
-aineno lietvārdiemsmiltis - smiltaine
-ājslietvārdiempurvs - purvājs
-iena
-ienslietvārdiemskaida - skaidiena, skaidiens
-ienelietvārdiem, īpašības vārdiem un apstākļa vārdiemegle - egliene, augsts - augstiene, tur - turiene
-tava
-tuvedarbības vārdu nenoteiksmes celmiemlasīt - lasītava
braukt - brauktuve
Darbību nosaukumi
Darbību nosaukumus parasti atvasina ar izskaņām -iens, -oņa, -šana, -ums.
IzskaņaNo kuriem atvasinaPiemēri
-iensdarbības vārdu pagātnes, retāk tagadnes celmiemskrēju - skrējiens
-oņano darbības vārdu saknesklabēt - klaboņa
-šanadarbības vārdu nenoteiksmes celmasaukt - saukšana, rībēt - rībēšana
-umsdarbības vārdu pagātnes celma vai darbības vārdu sakneslīgt - līgums
Īpašību nosaukumi
ību nosaukumus parasti atvasina ar izskaņām -ība, -ums.
IzskaņaNo kuriem atvasinaPiemēri
-ībaparasti īpašības vārdiem, lietvārdiem, darbības vārdiem (divdabjiem)tīrs - tīrība, skaidrs - skaidrība
-umsno īpašības vārdiemskaidrs - skaidrums, tikls - tiklums
Pamazinājuma, mīlinājumam, nievājuma nozīmes
Lietvārdus ar pamazinājuma, mīlinājuma, nievājuma nozīmēm atvasina ar izskaņām -elis, -ele, -ene, -ēns, -iņš, -iņa, -ītis, -īte, -sniņa, -tiņš, -tiņa.
IzskaņaNo kuriem atvasinaPiemēri
-elis
-elevīriešu un sieviešu dzimtes lietvârdiemsuns - šunelis
kāja - kājele
-enedažādiem sieviešu dzimtes lietvârdiemmeita - meitene
-ēnsvīriešu un sieviešu dzimtes lietvârdiemmeita - meitēns, stirna - stirnēns
-iņš
-iņaI, IV, arī dažiem III deklinācijas lietvârdiemmāsa - māsiņa, lakats - lakatiņš
-ītis
-īteII un V deklinācijas lietvârdiembrālis - brālītis, saule - saulīte
-sniņadažādiem VI deklinācijas lietvârdiemsirds - sirsniņa
-tiņš
-tiņadažiem I, II, II, VI deklinācijas lietvârdiemmēness - mēnestiņš, zoss - zostiņa, alus - alutiņš
Dažu abstraktu nojēgumu nosaukumi
Abstraktus nozīmes lietvārdus atvasina ar izskaņām -atne, -entis, -ība, -klis, -tne, -ums.
IzskaņaNo kuriem atvasinaPiemēri
-atneīpašības vārdiemjauns - jaunatne
-enisdarbības vārdiemlikt - liktenis
-ībaīpašības vārdiem un darbības vārdiem (parasti - divdabjiem)pelēks - pelēcība, būt - būtība
-(e)klis
-(ē)klis
-(o)klisdarbības vārdu saknes vai celmajukt - juceklis
kavēt - kavēklis
stāvēt - stāvoklis
-tnedarbības vārdu nenoteiksmes vai pagātnes celmazināt - zinātne
-umsīpašības vārdiem, darbības vārdu pagātnes celma, retāk no darbības vārdu saknescēls - cēlums
Lietvārdu atvasināšana ar sufiksālajām galotnēm
Lietvārdus var atvasināt arī ar galotnēm -a, -e, -is.
ar sufiksālajām galotnēm visbiežāk atvasina:
•darbību nosaukumi - atvadas, čalas, pārveide, ieguve utt.
•personu nosaukumi - nekauņa, nepraša, nerātnis utt.
•priekšmetu nosaukumi - apkakle, ierīce, smaile utt.
•īpašību nosaukumi - brīve, kāre, līksme utt.
Sufiksālās galotnes izmanto lietvārdu darināšana kopā ar priedēkļiem, kā arī salikteņu veidošanai.
PiedēklisNozīmesPiemēri
aiz-norāda uz vietu, kas atrodas aiz kaut kāaizkrāsne, aizdare
ap-norāda uz to, kas atrodas kam apkārtaproce, apkakle
apakš-1.norāda uz to, kas ir kaut kam apakšā, zemāk par kaut ko
2.norāda uz kādu pakļautības pakāpi•apakšstāvs, apakšžoklis
•apakšnodaļa, apakšīrnieks
ār-norāda uz to, kas atrodas ārpus kaut kāārdurvis, ārzemes
at-1.norāda uz to, kas vērst atpakaļ
2.norāda uz kaut kā atkārtojumu•atceļš, atnadzis
•atbalss, atvasara
bez-norāda uz kaut kā trūkumubezvējš, bezprātis, bezrocis
caur-norāda uz virzību kaut kam cauricaurbraucējs, caurtece
ie-norada uz to, kas atrodas kaut kur iekšāierocis, ieradzis
iekš-norāda uz to, kas atrodas kur iekšā (iekšpusē)iekšdurvis, iekšpuse, iekšdarbi
līdz-norāda uz to, kas darbojas, pastāv kopā, ir savstarpēji saistītslīdzbraucēji, līdztiesība
ne-1.norāda uz kā noliegumu, arī uz kā pilnīgu vai daļēju trūkumu
2.norāda uz to, kam piemīt kas nevēlams, nepiemērots•nelaime, nespēks
•necilvēks, nelaiks, nestunda
no-1.norāda uz izplatību lejup, atrašanas kaut kā lejas daļā
2.norāda uz attālu, nomaļu vietu
3.norāda uz nodalītu vietu
4.norāda uz laika posmu, kas pastāv neilgi pirms kaut kā•nokalne, nojume
•nomale, nostūris
•nogabals
•novakars
pa-1.norāda uz vietu, telpu zem kaut kā, arī atrašanos zem kaut kā
2.norāda uz līdzīgumu atbilstību, kā arī uz pamazinājumu vai pakārtojumu
3.norāda uz tuvību kam laikā•pagale, pagulte
•pamāte, pakalns
•pavakare
pakaļ-1.norāda uz to, kas atrodas kaut kā aizmugurē
2.norāda uz to, kas ir atdarināts, viltots, vai arī saistīts ar to•pakaļdurvis, pakaļkāja
•pakaļdarinājums
pār-norāda uz kā pārkāpumu, kā arī pārmērupārcilvēks, pārgalvība
pēc-norāda uz to, kas pastāv, notiek vēlāk par kaut ko, kā arī pēdējā posmāpēcapstrāde, pēcvārds
pie-1.norāda uz vietu blakus, tuvu kaut kam
2.norāda uz laikposmu, kas ir neilgi pirms cita laikposma
3.norāda uz to, kas ir pievienots kaut kam, papildina kaut ko•piekalne, pievārte
•pievakare
•piegarša, pieskaņa
pirms-norada uz to, kas pastāv, notiek pirms kaut kāpirmskara, pirmssvētku
pret-1.norāda uzkaut kā novietojuma, darbības pretēju virzienu
2.norāda uz pretdarbību kaut kam, vēršanos pret kaut ko•pretmala
•pretdarbība, pretviela
priekš-1.norāda uz to, kas atrodas priekšā
2.norāda uz to, kas pastāv, notiek pirms kaut kā•priekšdaļa, priekšpuse
•priekšsacīkstes
starp-norāda uz to, kas atrodas, notiek kaut kā starpā, kaut kam vidūstarpkārta, starpjosla
uz-norāda uz to, kas atrodas virs kaut kāuzrocis, uzacs
virs-norada uz to, kas atrodas kaut kam virsūvirsbūve, virsraksts
zem-norāda uz to, kas atrodas zem kaut kāzemapziņa, zemteksts
Saliktie lietvārdi
Salikto lietvārdu pirmajā daļā var būt:
1.lietvārds (Dziesmusvētki, ceļgals)
2.īpašības vārds (Zilupe, lielceļš)
3.skaitļa vārds (sestdiena, ceturtdaļa)
4.vietniekvārds (viņsaule, mūsmājas)
5.divdabis (adāmadata, sakāmvārds)
6.darbības vārds (vilktspēja, dzīvotgriba)
7.apstākļa vārds (mājupceļš, līdzjūtība)
•īpašvārdi (lietvārdi, kas nosauc tikai kādu noteiktu priekšmetu vai dzīvu būtni piem., Vidzeme, Kurzeme, Daugava u.c.)
•sugas vārdi (lietvārdi, kas nosauc katru no zināmiem grupas priekšmetiem vai dzīvām būtnēm, piem., ģeogrāfija, pasaule, zeme, mala u.c.)
Ar lielo burtu rakstāmi īpašvārdi:
•lietvārdi, kas nosauc cilvēka vārdus un uzvārdus, pseidonīmus, mitoloģiskas būtnes un dievības un dzīvnieku vārdus. Šie īpašvārdi parasti ir vienvārda nosaukumi;
•vietu nosaukumi jeb vietvārdi. Tie ir gan vienvārda, gan vairākvārdu nosaukumi. Vienmēr ar lielo burtu rakstāmi kontinentu jeb pasaules daļu nosaukumi (piem., Eiropa, Āzija Ziemeļamerika);
•pilsētu nosaukumi un upju vārdi (piem., Rīga, Tallina, Daugava, Salaca);
•jūru, ezeru kalnu un kalnāju nosaukumi (var būt vairākvārdu vai vienvārdu) ;
ovienvārdu nosaukums rakstāms ar lielo burtu;
ojūru, kalnu, ezeru nosaukumos ir vairāki vārdi, no tiem tādi kā jūra, ezers un kalni ir sugas vārdi, kas rakstāmi ar mazo burtu (piem., Baltijas jūra, Alūksnes ezers, Babītes ezers);
•valstu nosaukumi (var būt vairākvārdu vai vienvārdu, tajos visi vārdi jāraksta ar lielo burtu, piem., Latvija, Anglija, Amerikas Savienotās Valstis).
•dažus nosaukums raksta ne tikai ar lielo sākumburtu, bet arī liek pēdiņās
olaikrakstu un žurnālu nosaukumi („Latvijas Avīze”);
ogrāmatu nosaukumi („Tīnes grēki”);
odažādu iestāžu, uzņēmumu, saimniecības nosaukumi(„Laima”).
Pēdiņās liekami:
•laikrakstu un žurnālu nosaukumi, un katrs patstāvīgais vārds rakstāms ar lielo sākumburtu („Literatūra un Māksla”, „Vakara Avīze”);
•grāmatu nosaukumi, kā arī stāstu un lugu nosaukumi ( A r lielo burtu sākumburtu raksta tikai pirmo nosaukuma vārdu, piem. „Tēva gara tēva josta...”, ja grāmatas nosaukumā ir kāds īpašvārds , tad, protams, tas jāraksta ar lielo sākumburtu, piem. „Emīls un Berlīnes zēni”, līdzās grāmatu nosaukumiem jānorāda arī tās autors vai autore);
•mašīnu nosaukumi („Volvo’’);
•dažādu priekšmetu nosaukumi konfekte (Serenāde).
1.Lietvārdu dzimte.
•vīriešu dzimte (lietvārdiem vsk. nominatīvā ir galotnes –s, -š,
-is, -us)
•sieviešu dzimte (lietvārdiem vsk. nominatīvā ir galotnes –a,
-e, -s)
2.Lietvārdu skaitlis (norāda vārda nozīme un galotne).
a) vienskaitlis
b) daudzskaitlis (vīriešu dzimtē dsk. nominatīvā ir galotne –i; sieviešu dzimtē dsk. nominatīvā ir galotnes –as, –es, -is)
•vienskaitlinieki- vārdi, kurus lieto tikai vienskaitlī.
•daudzskaitlinieki- vārdi, kurus lieto tikai daudzskaitlī.
•Nominatīvs- kas?
•Ģenitīvs-kā
•Datīvs- kam?
•Akuzatīvs- ko?
•Instrumentālis- ar ko?
•Lokatīvs- kur?
•Vokatīvs-bez jautājuma, to lieto,
uzrunājot dzīvas būtnes,
dažkārt arī priekšmetus.
•Lokāmos lietvārdus dala sešās deklinācijās, ņemot vērā to dzimti un locījumu galotnes.
•Vienā deklinācijā ietilpst vārdi, ko loka pēc vien parauga. Vienas deklinācijas lietvārdus loka atšķirīgi vienskaitlī un daudzskaitlī.
•Latviešu valodā ir septiņi locījumi. Vienskaitļa nominatīvs ir pamatlocījums, vārda sākumforma.
•Vīriešu dzimtes lietvārdi pieder pie pirmās, otrās un trešās deklinācijas,
•Sieviešu dzimtes lietvārdi pieder pie ceturtās, piektās un sestās deklinācijas.
•Ārpus deklinācijām ir lietvārdi, kam ir izskaņa –šanās.
•Nelokāmiem lietvārdiem (svešvārdi, piem. Kino, radio, ateljē u.c.) nav locījumu.
1.Pirmā deklinācija.
Pieder vīriešu dzimtes lietvārdi, kam vienskaitļa nominatīvā ir galotne –s vai –š.
•Runā daudzu lietvārdu beigas pārveidojas, mainās līdzskaņu balsīgums. Lai uzzinātu, kādi līdzskaņi jāraksta lietvārda beigās, vārds jāpārveido tā, lai tā galotne būtu patskanis.
2.Otrā deklinācija.
Pieder vīriešu dzimtes lietvārdi, kam vienskaitļa nominatīvā ir galotne –is.
•Lielākajai daļai 2.deklinācijas lietvārda ģenitīvā un visos daudzskaitļa locījumos galotnes priekša ir līdzskaņu mija. Mijas ir šādas:
s-šd-žl-ļp-pjr- r[j]
t-sc-čn-ņb-bj
z-ždz-džm-mj
•Pie otrās deklinācijas pieder arī vīriešu dzimtes lietvārdi
akmens, asmens, ūdens, rudens, zibens un mēness.
Šiem lietvārdiem ir vienādas galotnes vienskaitļa nominatīvā un ģenitīvā. Pārējo locījumu galotnes šiem lietvārdiem ir tādas pašas kā citiem otrās deklinācijas lietvārdiem.
3.Trešā deklinācija.
Pieder vīriešu dzimtes lietvārdi, kam vienskaitļa nominatīvā ir galotne –us (piem. medus, alus, vidus, klepus, viltus- parasti šos vārdus lieto vienskaitlī; apvidus, tirgus, lietus, ledus, Edžus, Ingus).
4.Ceturtā deklinācija.
Pieder sieviešu dzimtes lietvārdi, kam vienskaitļa nominatīvā ir galotne –a; pie ceturtās deklinācijas pieder arī vīriešu dzimtes lietvārds puika, kam atšķiras locīšanā tikai ar vienskaitļa datīva galotni –am, puikam (sieviešu dzimtes lietvārdiem ir galotne –ai).
• Ja vārdus pļāpa, tiepša, nejēga u.c. attiecina uz vīriešu kārtas pārstāvi, tad šiem vārdiem vienskaitļa datīvā ir galotne –am, nevis galotne –ai.
•Ja uzvārds ir ar galotni –a un tas attiecināms uz vīriešu kārtas pārstāvi, tad uzvārdam vienskaitļa datīvā ir galotne –am.
•Lietvārdus ar izskaņu –šana arī loka kā ceturtās deklinācijas lietvārdus, piemēram, dziedāšana, vadāšana, aršana. Parasti šos lietvārdus lieto tikai vienskaitlī.
•Tikai daži lietvārdi ar izskaņu –šana lietojami daudzskaitlī, piemēram, zināšanas, vēlēšanas, darīšanas u.c. Daudzskaitlī tiem ir cita nozīme nekā vienskaitlī.
5.Piektā deklinācija.
Pieder sieviešu dzimtes lietvārdi, kam vienskaitļa nominatīvā ir galotne –e.
•Piektās deklinācijas lietvārdiem daudzskaitļa ģenitīvā galotnes
-u priekšā ir līdzskaņu mija.
•Ja piektās deklinācijas uzvārdi attiecas uz vīriešu kārtas pārstāvi, tad īpašvārda datīva galotne ir –em.
6.Sestā deklinācija.
Pieder sieviešu dzimtes lietvārdi, kam vienskaitļa nominatīvā ir galotne –s. Pie sestās deklinācijas pieder arī vīriešu dzimtes lietvārds ļaudis, ko loka kā šīs deklinācijas lietvārdus daudzskaitlī.
•Daudziem sestās deklinācijas lietvārdiem daudzskaitļa ģenitīvā galotnes priekšā ir līdzskaņi mija. (piem., tāsis- tāšu, izkaptis- izkapšu)
•Vairākiem sestās deklinācijas lietvārdiem daudzskaitļa ģenitīvā līdzskaņu mijas nav (piem., acis-acu, zosis-zosu, debesis-debesu u.c.)
•Daudzskaitļa ģenitīvā vārdi Cēsu, debesu, dzelzu, kam nav līdzskaņu mijas, jārunā ar plato e vai ē.
! Tāpat kā daudzu citu vārdu rakstībā, arī sestās deklinācijas lietvārdu rakstība vienskaitļa nominatīvā un ģenitīvā jāpārbauda, pārveidojot tos daudzskaitlī (debess- debesis, klēts- klētis, valsts-valstis).
DeklinācijaPiemēriPiezīmes
I -s, -škoks, ceļš
VīriešuII -isbriedis , lācislīdzskaņu mija vsk. ģen.
dzimtes un visos daudzskaitļa
lietvārdi locījumos
akmens, asmens, ūdens,vienāds vsk. nom. un ģen.,
rudens, zibens, mēnesslīdzskaņu mija daudzskaitlī
III -uslietusvienāds vsk. nom. un ģen.
SieviešuIV -aliepa
dzimtesV -emātelīdzskaņu mija dsk. ģen.
lietvārdiVI -snaktslīdzskaņu mija dsk. ģen.,
vienāds vsk. nom. un ģen.
Vīriešu dzimtes vārds ļaudis lokāms kā VI dekl. lietv. .dsk.
