Līguma jēdziens, puses, priekšmets, galvenie un blakus noteikumi

Latvijas Konversācijas vārdnīca to definē līdzīgi. “Jēdziens līgums plašākā nozīmē ir divu vai vairāku personu vienošanās, kas vērsta uz kādas tiesiskas attiecības nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu.”

Tās sauc arī par līgumslēdzējām pusēm vai līdzējiem. Līgumslēdzēja puse – vāciski Partei.

“Par līguma priekšmetu var būt visdažādākās tiesību attiecības, t.i., līgums ir tāda tiesību forma, kas ir svarīga ne vien privātās, bet arī publiskās tiesībās (neizņemot starptautiskās). Privāttiesiskie līgumi savukārt var gadīties visās privāttiesību nozarēs. Pēc satura tos iedala no vienas puses lietu, ģimenes un mantojuma tiesību līgumos, no otras saistību jeb parādu līgumos, ko mēdz saukt arī par līgumiem šaurākā nozīmē.” (LKV)

“Līguma saturs pilnīgi atkarājas no līdzēju ieskata, izņemot likumā sevišķi paredzētos gadījumus. Līguma priekšmets nedrīkst būt kaut kas pretlikumisks, netikumisks vai negodīgs. Tāpat tas nedrīkst būt objektīvi neiespējams, un līgums ar tādu saturu nav spēkā. Tomēr, ja kreditors ir maldījies vai atradies atvainojamā nezināšanā par līguma izpildīšanas neiespēju, viņš var prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas viņam cēlušies sakarā ar pārliecību, ka līgums būs spēkā.

Līguma galvenie noteikumi nosaka to, kas ir līgums, līdzēji un līguma priekšmets, kā arī to, kā notiek līdzēju vienošanās.