Līgumtiesības Divupē

Neapšaubāmi, Divupes tiesību sistēma nekādā ziņā nevar tikt uzskatīta par attīstītu un pilnīgu, tomēr 18. gs. p.m.ē., kad tika izdots slavenais Hammurapi likumu krājums, Senās Babilonijas tiesiskā doma bija progresīvākā visā senajā pasaulē.

Šī darba mērķis ir analizēt Divupē valdošos līgumtiesību un tirdzniecības tiesību institūtus un principus.

Atsevišķos jautājumos, piemēram, pirkuma līguma analīzē, tiks apskatītas arī Mazāzijā atrodošās Hetu impērijas likumu normas. Lai gan “Hatti zeme” neatrodas Divupē, autoram likās nozīmīgi apskatīt arī šīs valsts tiesību avotus, jo Hetu valstij bija ciešas tirdznieciskas un diplomātiskas attiecības ar Asīriju, pie tam šīs valstis atradās ļoti tuvu viena otrai (skatīt pielikumā pievienotās kartes).

Darbā tiks skatīti tajā laikā pastāvošie līgumtiesību institūti, analizēta atsevišķu līgumu veidu būtība, taču netiks apskatīti specifiski, uz līgumtiesībām neattiecošies līgumu veidi, tādi kā mantojuma sadales, laulības līgumi un laulības šķiršanas līgumi. Darba pirmā daļa satur pārskatu pār Divupes tiesību sistēmu kopumā un tās rakstītajiem tiesību avotiem kā tādiem, bet otrajā daļā ietverts katra līgumtiesību institūta sīkāka analīze.

Tigras un Eifratas upju ieleja, senatnē saukta par Mezopotāmiju (Divupi), sava izdevīgā ģeogrāfiskā novietojuma un auglīgo augšņu dēļ kļuva par šūpuli vieniem no pasaulē senākajiem valstiskajiem veidojumiem.

III gadu tūkstoša p.m.ē. sākumā Divupē rodas liels skaits mazu, patstāvīgu pilsētvalstu (Eridu, Ūra, Šurupaka, Lagaša, Kiša utt.), kuru iedzīvotāju etniskais sastāvs šajā laikā ir etniski neviendabīgs – uz ziemeļiem no Šumeras esošo Akkadu, kā arī Eifratas vidusteci apdzīvoja no šumeriem gan pēc ārējā izskata, gan arī pēc valodas atšķirīgas ciltis. Tomēr starp šīm ciltīm nebija ekonomiskas atšķirības – tajās vienlaicīgi sāka veidoties pirmsindustriālās (agrārās) sabiedrības.

Irigācijas sistēmas racionālas izmantošanas nepieciešamība, kā arī saimniecisko sakaru savstarpēja nostiprināšanās radīja priekšnoteikumus tam, lai veidotos Šumeras politiskās apvienošanās tendences. Atsevišķas pilsētvalstis tiecās uzņemties hegemonu lomu, apvienojot ap sevi salīdzinoši lielas teritorijas. Laiku pa laikam kādai no pilsētvalstīm izdodas būtiski palielināt savu ietekmi, taču pēc neilga laika to radītās impērijas sairst, citu pēc hegemonijas tiecošos pilsētvalstu iespaidā, vai arī ārēju ienaidnieku (kaimiņos mītošo mežonīgo cilšu) iebrukumu sagrautas. Kopumā laiku līdz Hammurapi Babilonijas izveidei var raksturot kā nepārtrauktu savstarpēju karu periodu, kurš ilga gandrīz 1000 gadus.

Par nozīmīgāko no šādām agrīnajām Šumeras valstīm viennozīmīgi uzskatāma Ūras III dinastijas izveidotā impērija, kura radās no Šumeras pilsētvalsts Ūras, III gadu tūkstoša p.m.ē. beigās. Šajā valstiskajā veidojumā radās arī samērā attīstīta (salīdzinot ar citām šī reģiona valstīm un pārējo tā laika pasauli kopumā) tiesību sistēma, cik var spriest pēc līdz mūsdienām nonākušajiem līgumu, likumdošanas aktu, tiesas nolēmumu un citu dokumentu fragmentiem. Šajā laikā sastādīts arī slavenais Ur Nammu likumu krājums, kurš saturēja paražu tiesību apkopojumu un valdnieka rīkojumus. Diemžēl līdz mūsdienām šis likumu kopojums, tāpat kā daudzi citi šumeru tiesību akti, saglabājies tikai fragmentāri, bet kopumā atsevišķas tiesību normas saturēja progresīvākus noteikumus, nekā Hammurapi likumu krājums (kurš savukārt būtiski ietekmēja citu tautu tiesības vēlākos laikos), piemēram, aizstājot Hammurapi kodeksā vadošo taliona principu pret soda naudas – kompensācijas samaksu (tādā veidā jau pirms Hammurapi parādās zaudējumu atlīdzības ideja civiltiesībās, kura mūsdienās civiltiesību teorijā iegūst aizvien lielāku lomu), līdzīgi, kā tas noteikts Hetu likumos. Saskaņā ar Ur Nammu likumu kodeksu, jau Ūras III dinastijas laikā tika ieviesta vienota svaru un mēru sistēma, lai nodrošinātu sociālo kārtību tirdzniecības un citos saimnieciskajos jautājumos . Ūras III dinastijas izveidotā impērija sabruka elamītu triecienu iespaidā 2007. gadā p.m.ē.