LR Satversme un vieta tiesu varas sistēmā

"Konstitucionālā uzraudzība ir dažādu valsts varas institūciju procedūru sistēma, kas nodrošina publiskās varas subjektu aktu un rīcības atbilstību konstitūcijai. Konstitucionālā uzraudzība ir būtisks konstitūcijas aizsardzības instruments un garants."

Doma par konstitucionālās tiesas nepieciešamību Latvijā pirmo reizi nopietni izskanēja no Saeimas tribīnes jau 1934.gada 8.maijā, vienu nedēļu pirms valsts apvērsuma, kad atlaista tika pati Saeima.

To valsts institūciju vidū, kurām būtu tiesības ierosināt lietu par likumu atbilstību Satversmei, bija arī tiesas, tām izskatot konkrētas lietas. Balstoties uz šīm idejām, Tieslietu ministrijā 1994.gada sākumā tika izstrādāts Satversmes tiesas likumprojekts, kā arī likumprojekts par nepieciešamajiem grozījumiem un papildinājumiem Likumā par tiesu varu. Minētie grozījumi un papildinājumi 5.Saeimā tika pieņemti 1994.gada 15.jūnijā, bet Satversmes tiesas likumprojekta apspriešana un pieņemšana ieilga, kaut gan Saeimas Juridiskā komisija savu darbu bija paveikusi. Juridiskā komisija atzina, ka nepieciešami arī grozījumi Latvijas Republikas Satversmē un 1995.gada maijā iesniedza attiecīgu likumprojektu. 6.Saeimas Juridiskā komisija pārstrādāja minētos likumprojektus un 1996.gada janvārī iesniedza tos Saeimai. 1996.gada 5.jūnijā Saeima izdarīja grozījumu Latvijas Republikas Satversmes 85.pantā, nosakot, ka “Latvijā pastāv Satversmes tiesa, kas likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas. Satversmes tiesa ir tiesīga atzīt par spēkā neesošiem likumus un citus aktus vai to daļas. Satversmes tiesas tiesnešu uz likumā noteikto laiku apstiprina Saeima, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu”.

Vienlaikus, pārvarot daudzus politiska rakstura šķēršļus, tika pieņemts arī Satversmes tiesas likums, kas stājās spēkā ar 1996.gada 28.jūniju. To subjektu vidū, kam tika dotas iespējas iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu, likums tomēr neparedzēja fiziskās personas un vispārējās tiesas.

1996.gada oktobrī un novembrī Saeima apstiprināja sešus Satversmes tiesas tiesnešus:

Latvijas Republika ir proklamēta 1918. gada 18. novembrī atbilstoši visiem galvenajiem starptautisko un konstitucionālo tiesību principiem, un kopš tā laika tās tiesībsubjektība de iure nav bijusi ne mirkli pārtraukta.

Vēsturiskais pamatojums. Latvijas neatkarību īpašā aktā proklamēja Latvijas Tautas Padome, kas nebija tautas ievēlēta. "Tomēr 1920. gadā valstī notika Satversmes Sapulces vēlēšanas, un tautas aktīvā piedalīšanās tajās (apmēram 85% balsstiesīgo iedzīvotāju) ir uzskatāma jau par pilnīgu Latvijas valsts leģitimāciju.

1920. gadā tika noslēgts miera līgums ar Padomju Krieviju, kurā tā bez ierunām uz visiem laikiem atzina Latvijas neatkarību un teritoriālo integritāti. 1921. gadā Parīzes miera konferences Augstākā Padome, kas pārstāvēja Rietumu lielvalstis, pieņēma lēmumu par Latvijas kā valsts atzīšanu de iure."

1922. gadā Satversmes Sapulce Latvijas tautas vārdā pieņēma Satversmi (konstitūciju), kas ir spēkā arī šodien. Satversmes ievada daļa noteica galvenās valsts starptautiskās tiesībsubjektības normas (neatkarība, tautas suverenitāte, teritorialitāte utt.).