M Vīksnas un V Bendorfa sagatavotais tautas dziesmu melodiju teicēju rādītājs

Adamāne Tekla (1900 Mērdzene ? Saka) tautasdziesmu teicēja. Emilis Melngailis 1940 Sakā no viņas pierakstījis 32 dziesmu un deju melodijas. E.Melngailis apdarinājis dziesmu Sylyts vējeņš pyute.

Adamoviča Adele (1889 Nirza ?) tautasdziesmu teicēja. 1939 nodziedājusi Pēterim Orem 12 dziesmas ar senatnīgām melodijām.

Albuže (dz. Bubēre) Kristīne (1921 Sventāja 2003) tautasdziesmu teicēja. Dziesmas mantojusi no mātes; Sventājas latviešu skolā mācījusies 4 gadus. Dziedājusi 1990 LFK ekspedīcijas dalībniekiem, 1991 M. Boiko un G. Lancerei senos Rucavas balsus (pādes dīdīšanas un bēru dziesmas). Dziedājums ieskaņots; uzņemta videolentē. Viņas dziedātais "Ai jel manu vieglu prātu" variants vēlāk caur M.Muktupāvelu nonāca ansambļa "Jauns Mēness" repertuārā.

Alute Luize (Lavīze) (1856 Bukaiši ? Rīga) tautasdziesmu teicēja. 1931 Telts ielas nespējnieku patversmē Rīgā dziedājusi E. Melngailim daudz dziesmu ar senatnīgām melodijām. Dziesmu Bij man vienas rozes dēļ E. Melngailis apdarinājis vienai balsij ar pavadījumu (ar citu, nevis kora apdarē pazīstamo melodiju).

Ansone Sofija (1849 Rundāle vai 1853 Svitene ?) tautasdziesmu teicēja. 1931 Fridriha ielas sieviešu nespējnieku patversmē Rīgā dziedājusi E. Melngailim 34 dziesmas.

Anspoka Jadviga (2.IV 1917 Sauna) tautasdziesmu teicēja. Skolā mācījusies 3 gadus. Saunas etnogrāfiskā ansambļa un ansambļa Nakteneica dalībniece, dziesmu devēja. Dziedājumu pierakstījis un ieskaņojis Jānis Teilāns.

Anziķe Maiga (1864 Nīca ?) tautasdziesmu teicēja. 1931 Nīcas nespējnieku patversmē dziedājusi E. Melngailim 15 dziesmas.

Apkalns Longīns (17. XII 1923 Rīga) komponists. Dzimis mācītāja ģimenē, beidzis 1. Valsts ģimnāziju Rīgā un Tautas konservatoriju, mācījies kompozīciju 1945 1947 pie J. Vītola, bijis viņa pēdējais skolnieks, apguvis vokālo mākslu. Apdarinājis latviešu tautasdziesmas balsij un orķestrim, radījis kantātes korim un orķestrim Līgo dziesmas (1956) un Bēru dziesmas (1959), kas atskaņotas latviešu dziesmu svētkos. Daudz apdaru Ņujorkas latviešu koklētāju un dziedātāju ansamblim, plašākās Jāņu kokles un balsis (1966), Tautas kāzas (1969). Sarakstījis grāmatu Lettische Musik (1977).

Bibl.: LE. 71. lpp.; LKM. 178.lpp.; D a r k e v i c s A. Longīns Apkalns neparasts cilvēks un mūziķis // Tēvzemes Avīze. 1990. 12. jūn.(Nr. 15).

Apsalons Fricis (ap 1870 Sēlpils Ādmiņi 21. VII 1943 turpat) folkloras teicējs. Bijis Sēlpils pagasta vecākais, sagatavojis vietējos bērnus mācībām Vīgantes skolā. Apbedīts Sēlpils Brantānu kapos. E. Melngailis, 1925 ieguvis no viņa dziesmas ar senatnīgām melodijām un dažus instrumentālās mūzikas paraugus, savā Sēlpils brauciena aprakstā min: "Visglītākās daiņas man laimējās izzvejot no Ādmiņu saimnieka Apsalona atceres. Dabūju varen daiļu āžraga pūtienu.."