Mācību principu izpausme

Ir nepieciešams apzināt un izpētīt dažādu zinātnieku, pedagogu atziņas, pieredzi un metodiku, kuri savās idejās un praktiskajā darbā risina problēmu: veicināt personības attīstību līdz ar mācību apgūšanu.

Komenskis pirmais uzrakstot „Lielo didaktiku” runā par mācīšanas metodiku, kas atbilst šodienas pedagoģiskajām prasībām vispusīgi attīstītas personības veidošanas koncepcijā. Mācību principi ir vēsturiski izveidojušies.

Mācību principi izpaužas gan mācību, gan audzināšanas darbā. Katrā atšķirīgā situācijā var darboties arī atšķirīgi principi, bet tie darbojas kopā, nav tā, ka katrs princips darbojas viens pats. Tie ir savstarpēji saistīti. Nepilnības kāda principa realizēšanā negatīvi atsaucas uz cita principa realizēšanu. Mācību principu secībai ir sakars ar mācību procesa pamatkomponentu (mācību uzdevumi, saturs, stimulēšanas, mācību darbības organizēšana un kontroles metodes, mācību līdzekļi, formas un rezultāti) secību. Katram mācību procesa pamatkomponentam ir savas pamatprasības. Skolotājam jāzina principi, izvēloties mācību uzdevumu, saturu, metodes un līdzekļus, mācību organizācijas formas.

Mācību principi aplūkojami saistījumā ar mācību procesa likumsakarībām. Pēdējās atspoguļo mācību procesa objektīvo attīstības gaitu un ir teorētiskais pamats praktiskas darbības principu izstrādāšanai.

Mācību procesa likumsakarību dziļuma un precizitātes atspoguļojums principos atkarīgs no pedagoģijas zinātnes attīstības līmeņa, kā arī no citu zinātņu attīstības līmeņa.

Mācību principos atspoguļojas zinātnisko sasniegumu un mācību pirmrindas prakses attīstības pēctecība.

Ar mācību principu mēs saprotam mācību procesam izvirzītās pamatprasības, kuru izpilde nodrošina mācību procesa nepieciešamo efektivitāti. Mācību principi jāievēro, nosakot mācību mērķus, saturu un tā īstenošanas metodiku.

Mācību principi ir vēsturiski izveidojušies. Jau J.A.Komenska darbos ir izteiktas un pamatotas galvenās prasības mācību procesam principu veidā. J.A.Komenskis izvirzīja dabatbilstības principu kā vispārpedagoģisko principu. A.Distervēgs to papildināja ar kultūratbilstības principu. K.Uškins uzsvēra tautiskuma principu.

Mācības ir sarežģīts un daudznozīmīgs process. Tas ir mērķtiecīgi organizēts divpusējs vienots mācīšanās un mācīšanas, pieredzes pārmantošanas process, kurā skolotājs palīdz skolēnam bagātināt zināšanas, lai viņš sasniegtu savas individuālās attīstības iespējami augstu intensitāti un veidotu nepārtrauktu pašizglītības un pašaudzināšanas prasmi.

Mācību jeb didaktikas principi didaktisko prasību sistēma, secinājumi, kas izriet no mācību procesa vispusīgas analīzes un kā likumsakarīgas prasības (norādījumi, ieteikumi) skolotājam palīdz veidot viņa metodisko stratēģiju un taktiku. Galvenie no viņiem ir šādi: