Madagaskara – valsts pārvalde, galvaspilsēta un iedzīvotāji

Madagaskara ir republika. Šīs salas galvaspilsēta ir Antananarivu. Madagaskaras valsts iekārta ir federatīvā republika. Šī valsts ir mājvieta gandrīz 16 milj. cilvēku (2001). Galvenokārt Madagaskarā runā malgašu valodā, taču viņiem nav sveša arī franču valoda. Vairāk kā 50% cilvēki pēc ticības ir animisti, taču tikai 25% no visiem valsts iedzīvotājiem ir katoļi, bet vēl mazāk tikai 20% ir protestanti. Madagaskaras iedzīvotāji norēķinās ar Madagaskaras frankiem. Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir 250 $. Vienā kvadrātkilometrā dzīvo 25 cilvēki.

Madagaskara, kuras platība aptver 590,000 kv. km ir pēc lieluma ceturtā sala uz zemeslodes: lielākas par Madagaskaru vēl ir tikai Grenlande, Jaungvineja un Borneo. Madagaskara ir vairāk kā 8 reizes lielāka par Latviju. Viņas garums sniedzas gandrīz pie 1600 km un apmēram līdzinās Skandināvijas pussalas garumam. No Āfrikas austrumu krasta Madagaskaru šķir Mozambikas jūras šaurums. Daudz kas liek uzskatīt Madagaskaru par mazu kontinentu.

Madagaskara ir bijusi aizvēsturiskā Gandvanas kontinenta sastāvdaļa un tā guļ uz liela zemūdens sliekšņa, kas lielāks kā pati sala; Mozambikas jūras šauruma dziļums sasniedz 2,5 km (austrumos tur pat netālu no Madagaskaras krasta, jūras dziļums jau pārsniedz 4km). Salai dienvidrietumos un ziemeļaustrumos t. i. Abos viņas galos, jūra ir daudz seklāka, jo tur turpinās minētais zemūdens slieksnis, sniegdamies dienvidrietumu virzienā no Madagaskaras vēl gandrīz 7 platumgrādus un tad strauji izbeigdamies lielā dziļumā.

Tā kā Madagaskara ir karstā joslā, tās klimats piekrastēs ir karsts un neveselīgs (Tamatavā jūlija t0 200, februāra 270). Bet salas vidienē augstumos t0 pazeminās un ir eiropiešiem labāk panesama (Tananarivā 1400 m. vjl. jūlija t0 130, februāra 190), lai gan tur ir miglas, kas sausā gada laikā ietin augstumus. Nokrišņu galvenais piegādātājs ir dienvidaustrumu pasāts. Madagaskaras sala atrodas zem dienvidaustrumu pastāvēja iespaida. Okeaniska stāvokļa dēļ šai salai ir nokrišņiem bagāts klimata. Vasarā, sevišķi pārejas mēnešos, bieži plosās niknas viesuļvētras. Viesuļvētru dēļ grimst daudzi kuģi, tiek postīti meži un plantācijas, un sagrūst arī ēkas.

Madagaskaru, pēc viņas klimata, ver sadalīt 5 apgabalos; nokrišņiem vienmēr bagātajā austrumu daļā, kur gadskārtējais nokrišņu daudzums svārstās starp 2000 4000 mm, ar lietu bagātajā Sandirāno apgabalā (nokrišņu daudzums starp 2000 3000 mm), samērā vēsākā iekšējā augstienē (ziemu te valda sauss klimats, bet gadskārtējais nokrišņu daudzums ir 1000 2000 mm), karstajā un ziemu sausajā rietumu daļā, ieskaitot arī ziemeļu piekrasti (nokrišņu daudzums gada laikā te 500 1500 mm), un karstajā un sausajā dienvidrietumu apgabalā, kur nokrišņu daudzums jau ir noslīdējis zem 500 mm. Nokrišņiem bagātākos salas apgabalus, austrumu noplaku un ziemeļrietumu stūri, senlaikos ir klājis ļoti krāšņs tropu lietus mežs. Iekšējā augstiene aizņemta savannām, starp kurām tomēr vietām redz paprāvus mežus. Sauso rietumu noplaku aizņem savannas un sausie tropu meži, kuru koki dienvidu ziemā mēdz nobirdināt lapas. Ar nokrišņiem ļoti nabadzīgo salas dienvidrietumu un dienvidu daļu klāj ērkšķu krūmu stepes. Purvainie un zemie nogulu līdzenumi, kas plešas ap upju grīvām salas rietumu piekrastē, apauguši mangrovu mežiem, kas dod saliniekiem teicamus būvkokus.