Maiju devums Centrālamerikas kultūras attīstībā
Maiji senatnē ir bijusi augsti attīstīta tauta. Līdz tam laikam, kad viņi nokļuva spāņu verdzībā, maiji bija uzcēluši lielas un varenas pilsētas. Maijiem jau bija sava rakstība un no paaudzes uz paaudzi saglabājušies daudzi interesanti nostāsti.
Spāņi ar ārkārtīgu nežēlību iznīdēja maiju kultūru, paražas, iznīcināja celtnes, rokrakstus, un tomēr maiju valoda, kas mūsdienās maz atšķiras no senās maiju valodas, ir saglabājusies. Piemēram, Jukatanas pussalas iedzīvotāju vidū tā ir vairāk izplatīta nekā spāņu valoda.
Maiji ir viena no senākajām Centrālamerikas civilizācijām, kas atstājusi ievērojamu ietekmi uz nākamajām civilizācijām. Tajā laikā, kad Rietumu pasaulē valdīja agrīnie viduslaiki, mūžameža dziļumos uzplauka milzīgas pilsētas, kas kļuva par dzīves centru tūkstošiem cilvēku. Tā bija lieliski organizēta un kulturāla sabiedrība.
Maiji bija ievērojami ar saviem sasniegumiem dažādās zinātņu nozarēs: arhitektūrā, mākslā, glezniecībā, tēlniecībā, rakstniecībā un astronomijā. Tās radītā arhitektūra bija senās Amerikas brīnumdarbs.
Vēl līdz mūsdienām daudzas lietas nav līdz galam izpētītas un izprastas. Piemēram, zinātnieki vēl joprojām spriedelē – vai tiešām maiji bija tik ļoti attīstīti kā viņus apraksta grāmatās, jo pat arklu viņi nebija izdomājuši. Bet te nu zinātniekiem ir tikai daļēja taisnība, jo tiešām viņi nebija izdomājuši arklu, jo viņiem tas nebija nepieciešams.
Iedzīvotāji ir pratuši saglabāt savu dzīves veidu, nacionālo apģērbu. Vēl šodien daudzas Dienvidamerikas un Centrālamerikas tautas iekļauj kristietības rituālos savas senās reliģijas elementus.
